Faluņgun saturs II nodaļa IV nodaļa

III. NODAĻA
SJIŅSJIN PILNVEIDOŠANA

 

Visiem Faluņgun praktizētājiem Sjiņsjin pilnveidošana jāliek pirmajā vietā un jāuzskata Sjiņsjin par noteicošo faktoru gun attīstībā. Tas ir augsta līmeņa pilnveidošanās princips. Stingri ņemot, gun spēks, no kā atkarīgs cilvēka pilnveidošanās līmenis, attīstās, pilnveidojot Sjiņsjin, nevis izpildot vingrojumus. Paaugstināt Sjiņsjin – to ir viegli pateikt, bet ļoti grūti izdarīt. Praktizētājiem jābūt spējīgiem turpmāk pielikt visas pūles, uzlabot savu izpratnes spēju, paciest milzīgas grūtības, izturēt gandrīz neizturamo u. tml. Kādēļ dažu cilvēku gun nav pieaudzis, neraugoties uz to, ka viņi praktizējuši gadiem ilgi? Tā pamatiemesli: pirmkārt – viņi neievēro Sjiņsjin; otrkārt – viņiem nav zināms augsta līmeņa ortodoksāls pilnveidošanās ceļš. Šajā jautājumā jāievieš skaidrība. Daudzi meistari, mācot prakses sistēmu, runā par Sjiņsjin – šie meistari sniedz īstenu mācību. Tie, kas māca tikai kustības un tehniskus paņēmienus, nekad nerunājot par Sjiņsjin, patiesībā māca pilnveidoties pa ķecerīgu ceļu. Tātad praktizētājiem jāpieliek visas pūles, lai pilnveidotu Sjiņsjin, pirms tie varēs sākt pilnveidoties augstā līmenī.

 
1. Sjiņsjin iekšējā nozīme

Sjiņsjin, kas attiecas uz mūsu Faluņgun, nevar pilnībā izteikt ar vienu tikumu (De) vien. Tajā iekļauts daudz kas vairāk par tikumu. Tas satur daudzus dažādus aspektus, tajā skaitā arī šo tikumu (De). Tikums ir tikai viena no cilvēka Sjiņsjin izpausmēm, tādēļ, lai izprastu jēdzienu Sjiņsjin, ar tikumu vien nepietiek. Sjiņsjin iekļauj sevī arī jautājumu, kā raudzīties uz ieguvumu un zaudējumu. Ieguvums – tā ir asimilēšanās ar Visuma īpašību. Visuma īpašība ir “Džeņ Šaņ Žeņ” (Īstenība, Labestība, Pacietība). Praktizētāja pakāpe, saplūstot ar Visuma īpašību, atspoguļojas viņa tikuma (De) daudzumā. Zaudējums – nozīmē atteikšanos no tādas negatīvas domāšanas un uzvedības, kādu raksturo mantkārība, savtīgums, kaisle, iekāre, slepkavība, kauslīgums, zagšana, laupīšana, krāpšana, nenovīdība u. tml. Ja cilvēks pilnveidojas uz augstiem līmeņiem, tam nepieciešams atbrīvoties arī no tieksmes piepildīt dažādas vēlmes, kas raksturīgas laicīgiem cilvēkiem. Citiem vārdiem sakot, cilvēkam jāatbrīvojas no jebkādas pieķeršanās un jābūt vienaldzīgam pret slavu un pašlabumu.

Vienots vesels cilvēks sastāv no fiziskā ķermeņa un iedzimtās būtības. Tāpat ir arī ar Visumu: līdzās materiālai eksistencei tam vienlaikus piemīt arī īpašība “Džeņ Šaņ Žeņ”. Šo īpašību satur katra gaisa daļiņa. Laicīgajā sabiedrībā šī īpašība izpaužas tajā apstāklī, ka par labiem darbiem tiek atlīdzināts, bet par sliktiem sagaida sods. Augstā līmenī šī īpašība izpaužas arī kā pārdabiskās spējas. Cilvēki, kuri saplūduši ar Visuma īpašību, ir labi cilvēki; tie, kuri novirzījušies no tās, ir slikti cilvēki. Cilvēki, kuri saplūst ar Visuma īpašību un asimilējas ar to, ir sasnieguši Dao. Lai saplūstu ar šo īpašību, praktizētājam jābūt ārkārtīgi augstam Sjiņsjin. Tikai tā cilvēks var pilnveidoties uz augstiem līmeņiem.

Ir viegli būt par labu cilvēku, bet nav viegli pilnveidot Sjiņsjin – praktizētājam jābūt tam morāli sagatavotam. Lai izlabotu cilvēka sirdi, nepieciešama patiesa vēlēšanās. Cilvēki dzīvo pasaulē, kuras sabiedrība kļūst aizvien sarežģītāka. Lai gan tu vēlies darīt labu, atrodas cilvēki, kuri nevēlas tev to atļaut; tu nevēlies kaitēt citiem, bet dažādu iemeslu pēc citi var kaitēt tev. Daži šādi gadījumi notiek pretdabisku iemeslu dēļ. Vai tu izpratīsi šos iemeslus? Kas tev būtu jādara? Šīs pasaules cīniņos ik mirkli tiek pārbaudīts tavs Sjiņsjin. Saskaroties ar neiedomājamiem pazemojumiem, kad tavas likumīgās tiesības tiek pārkāptas, kad nauda un iekāre tevi izaicina, kad cīnies par varu, kad konfliktos parādās naids un nenovīdība, kad veidojas visdažādākās nesaskaņas sabiedrībā un ģimenē un kad pienāk ciešanu laiks, – vai tu spēsi vienmēr savaldīties un izturēties atbilstoši stingriem Sjiņsjin kritērijiem? Protams, ja tu to spēj, tad jau esi Apskaidrotais. Vairums praktizētāju tomēr sāk pilnveidoties no laicīgo cilvēku līmeņa, un viņu Sjiņsjin pilnveidojas pakāpeniski; tas pamazām kāpj augšup. Tie, kas pilnveidojas pilni apņēmības, galu galā iegūs Īstenu sasniegumu, ja vien viņi ir gatavi stingru prātu sastapties ar milzu grūtībām un izturēt tās. Ceru, ka visi praktizētāji saglabās augstu Sjiņsjin un ātrāk pilnveidos savu gun spēku!

 
2. Zaudējums un ieguvums

Gan cjigun, gan reliģiskajās aprindās tiek runāts par zaudējumu un ieguvumu. Daži cilvēki uzskata, ka zaudējums nozīmē būt dāsnam, padarīt kādu labu darbu vai palīdzēt grūtībās nonākušam cilvēkam, bet ieguvums nozīmē iegūt gun. Arī mūki klosteros saka, – cilvēkam jābūt devīgam. Šāda izpratne sašaurina zaudējuma nozīmi. Zaudējums, par kuru runājam mēs, ir daudz aptverošāks jēdziens – tam ir plašāks mērogs. Lietas, no kurām jāatsakās, ir laicīgu cilvēku pieķeršanās, tas, no kā cilvēks nespēj atteikties. Ja tu spēsi atbrīvoties no lietām, kuras uzskati par svarīgām un no kurām, pēc tavām domām, nav iespējams atteikties, tad tas būs patiess zaudējums. Palīdzības sniegšana un dāsnuma izpausme ir tikai daļa no zaudējuma.

Laicīgie cilvēki vēlas kļūt slaveni, gūt pašlabumu, uzlabot dzīves līmeni, vēlas vairāk komforta un vairāk naudas. Tādi ir laicīgo cilvēku mērķi. Būdami praktizētāji, mēs atšķiramies no viņiem, jo vēlamies iegūt gun, nevis šādas lietas. Mums nepieciešams atteikties no personīgām interesēm, jākļūst vienaldzīgiem pret tām, taču netiek prasīts, lai mēs patiešām kaut ko zaudētu materiālā ziņā; mēs pilnveidojamies cilvēku sabiedrībā, un mums jādzīvo tāpat kā laicīgiem cilvēkiem. Visa atslēga ir atbrīvošanās no pieķeršanās, taču nav nepieciešams kaut ko patiešām zaudēt. To, kas tev pieder, tu nevari zaudēt, bet lietas, kuras tev nepieder, tu nevari iegūt. Ja tās tomēr tiek iegūtas, tās nāksies atdot atpakaļ citiem. Lai iegūtu –tev jāzaudē. Protams, nav iespējams uzreiz visu izdarīt ļoti labi, tāpat kā nav iespējams vienā naktī kļūt par Apskaidroto. Tomēr, maz pamazām pilnveidojoties un paaugstinoties soli pa solim, tas ir sasniedzams. Tu iegūsi tik, cik daudz būsi zaudējis. Lai dvēselē būtu miers, tev vienmēr vienaldzīgi jāizturas pret paša interesēm, dodot priekšroku zaudējumam. Attiecībā uz materiālām lietām tu vari piedzīvot zaudējumu, taču iegūsi tikumu (De) un gun. Tāda ir patiesība. Tas nav tā, it kā tu speciāli iemainītu slavu, naudu un pašlabumu pret tikumu (De) un gun. Turpmāk to nāksies saprast ar izpratnes palīdzību.

Kāds, kurš pilnveidojies Dižā Dao prakses augstā līmenī, reiz sacījis: “Man nav vajadzīgs tas, ko vēlas citi, un es nedzenos pēc tā, pēc kā dzenas citi; bet man pieder tas, kā citiem nav, un es vēlos to, kas citiem nav vajadzīgs.” Laicīgiem cilvēkiem reti gadās kāds brīdis, kad viņi jūtas apmierināti. Ko tikai visu cilvēki nevēlas, izņemot akmeņus, kas mētājas pa zemi, un ko neviens nevēlas pacelt! Tomēr šis Dao sistēmas praktizētājs sacīja: “Tad es pacelšu šos akmeņus.” Sakāmvārds skan: “Retums vienmēr tiek augstu vērtēts.” Šeit akmeņi ir nevērtīgi, bet citā izplatījumā tiem var būt vislielākā vērtība. Tas ir princips, kuru laicīgie cilvēki nespēj izprast. Daudzi apskaidroti augsta līmeņa meistari ar dižu tikumu (De) nedzīvo materiālā labklājībā. Nav nekā tāda, no kā viņi nevarētu atteikties.

Pilnveidošanās ceļš ir vispareizākais, un praktizētāji patiesībā ir visgudrākie cilvēki. Lietas, par kurām cīnās laicīgie cilvēki, un mirkļa labumi, kurus tie gūst, ilgst tikai īsu brīdi. Kas tur sevišķs, ja esi kaut ko izcīnījis, kaut ko atradis vai guvis nelielu peļņu? Laicīgie cilvēki mēdz sacīt: “Tu neko nevari atnest sev līdzi piedzimstot un neko nevari aiznest sev līdzi nomirstot.” Tu ienāc šajā pasaulē, neko nenesot sev līdzi, un nekā tev nav, to atstājot – pat kauli pārvērtīsies pīšļos. Nav svarīgi, vai tev ir kaudzēm naudas, vai esi augsta amatpersona – aizejot tu neko nevarēsi paņemt sev līdzi. Tā kā gun aug tavas Galvenās apziņas (Džujiši) ķermenī, to var paņemt sev līdzi. Es tev sacīšu, ka gun nav viegli izpelnīties. Tas ir tik vērtīgs un tik grūti iegūstams, ka to nevar novērtēt ne ar kādu naudu. Ja kādu dienu, kad tavs gun ir sasniedzis augstu līmeni, tu nolem vairs tālāk nepilnveidoties, tad, ja vien tu nedari neko sliktu, tavs gun var tikt pārvērsts jebkurā materiālā lietā, kādu vien tu vēlies – tu vari iegūt tās visas. Bet tev vairs nepaliks nekas no tā, kas pieder praktizētājiem. Tā vietā tu varēsi iegūt tikai pasaulīgas lietas.

Savtīgu interešu vadīti, daži cilvēki izmanto negodīgus līdzekļus, lai iegūtu kaut ko, kas pieder citiem. Šie cilvēki uzskata, ka panākuši veiksmīgu darījumu. Patiesība ir tāda, ka labums iegūts apmaiņā pret viņu tikumu (De), tikai viņi paši par to nezina. Praktizētājam tiek atvilkts no viņa gun, nepraktizētājam tiek atvilkts no viņa dzīves iespējām vai no kā cita. Vārdu sakot, visam jābūt sabalansētam. Tāds ir Visuma princips. Ir vēl arī cilvēki, kas vienmēr slikti izturas pret citiem, aizskar citus ar aizvainojošiem vārdiem utt. Ar šādu rīcību daļa no viņu tikuma (De) tiek atdota pretējai pusei, ar savu tikumu (De) viņi samaksā par šo nodarīto pārestību.

Daži uzskata, ka būt par labu cilvēku nav izdevīgi. No laicīgo cilvēku viedokļa, labs cilvēks atrodas neizdevīgā situācijā. Taču tas, ko viņš iegūst, ir kaut kas, ko laicīgs cilvēks iegūt nevar, tas ir tikums (De) – baltā matērija, kas ir ārkārtīgi vērtīga. Bez tikuma (De) cilvēks nevar iegūt gun – tā ir absolūta patiesība. Kādēļ notiek tā, ka daudzi cilvēki praktizē, bet viņu gun nepieaug? Tas ir tieši tāpēc, ka viņi nepilnveido tikumu (De). Daudzi cilvēki uzsver tikuma (De) nozīmi un nepieciešamību to pilnveidot, taču viņi nespēj izklāstīt patieso principu, pēc kura tikums (De) pārveidojas par gun. Tas tiek atstāts individuālai izpratnei. Gandrīz desmit tūkstošos Tripitaka sējumu un principos, kurus Šakjamuni izklāstīja savas dzīves vairāk nekā četrdesmit gados, visos tiek runāts par vienu lietu – par tikumu (De). Senās Ķīnas Dao sistēmas pilnveidošanās grāmatās arī tiek diskutēts par tikumu (De). Lao Dzi[1] piecu tūkstošu vārdu grāmatā “Dao De Dzjin ” arī tiek aplūkots jautājums par tikumu (De). Tomēr daži cilvēki nekādi nespēj to izprast.

Mēs runājam par zaudējumu. Kad tu iegūsti, tev jāzaudē. Ja tu patiešām vēlies pilnveidoties, tev nāksies piedzīvot likstas. Tavā dzīvē tās var izpausties kā sāpes ķermenī vai vietām nepatīkamas sajūtas – taču tā nav slimība. Grūtības var rasties arī sabiedrībā, ģimenē vai darba vietā – viss ir iespējams. Pēkšņi var izraisīties personiskas dabas interešu konflikti vai emocionāla spriedze. To mērķis ir dot tev iespēju paaugstināt Sjiņsjin. Kaut kas tāds vienmēr atgadās pēkšņi un šķiet nepārvarams. Kā tu tiksi galā, kad sastapsies ar kaut ko ļoti negodīgu, mulsinošu, kas apkaunos tevi vai nostādīs neveiklā situācijā? Ja tu paliksi mierīgs un nesatricināms – ja vien tu to spēsi –, pārciešot nepatikšanas, paaugstināsies tavs Sjiņsjin un proporcionāli attīstīsies tavs gun. Ja tu spēsi nedaudz sasniegt, tad arī nedaudz iegūsi. Cik daudz tu atdosi, tik daudz arī iegūsi. Parasti, kad esam ierauti nepatikšanu virpulī, mums grūti to izdarīt, taču ir jāmēģina. Mums nav jāuzskata sevi par parastiem cilvēkiem. Kad rodas nesaskaņas, jārīkojas atbilstoši augstiem standartiem. Sjiņsjin jānorūda, atrodoties laicīgu ļaužu vidū, jo mēs pilnveidojamies laicīgā sabiedrībā. Mums jābūt gataviem vairākkārt paklupt, lai varētu no tā kaut ko mācīties. Nav iespējams attīstīt gun, dzīvojot ērtībās un nesaskaroties ne ar kādām problēmām.

 
3. Vienlaicīga Džeņ, Šaņ, Žeņ pilnveidošana

Mūsu pilnveidošanas ceļš vienlaicīgi pilnveido Džeņ, Šaņ un Žeņ (Īstenība, Labestība, Pacietība). Džeņ nozīmē runāt patiesību, darīt īstenus darbus, atgriezties pie pirmsākuma un īstenības un, visbeidzot, kļūt par īstenu cilvēku. Šaņ nozīmē attīstīt dziļu žēlsirdību, darīt labus darbus un glābt cilvēkus. Mēs īpaši uzsveram Žeņ. Tikai pateicoties Žeņ, cilvēks spēj kļūt augsti tikumīgs. Žeņ ir ļoti spēcīga īpašība, kas pārsniedz Džeņ un Šaņ. Viss pilnveidošanās process prasa atteikšanos, Sjiņsjin nosargāšanu un paškontroli.

Nav viegli izturēt, kad nākas saskarties ar problēmām. Daži saka: “Ja tu nesit pretī, kad tevi sit, ja neiebilsti, kad tiec lamāts, ja tu paciet, neskatoties uz to, ka tiec apkaunots savas ģimenes, radu un labu draugu priekšā, vai tad tu nekļūsti par pamuļķi?” Es saku, – ja tu visos gadījumos izturies normāli, ja tavas prāta spējas nav zemākas kā citiem, un ja tu tikai vienaldzīgi izturies pret pašlabumu, neviens neteiks, ka esi muļķis. Spēja paciest nav vājums, ne arī kas līdzīgs muļķībai. Tā ir stipras gribas un pašsavaldīšanās izpausme. Ķīnas vēsturē pazīstams cilvēks vārdā Haņ Sjiņs[2], kurš izcieta pazemojumu, izlienot kādam cilvēkam starp kājām. Tā bija dižena pacietība. Ir kāds sens teiciens: “Kad laicīgs cilvēks tiek pazemots, viņš izvilks zobenu, lai cīnītos.” Tas nozīmē, ka tad, kad vienkāršs cilvēks tiek pazemots, viņš izvilks savu zobenu, lai atriebtos, viņš lādēsies un kausies. Cilvēkam nav viegli atnākt un nodzīvot mūžu. Daži cilvēki dzīvo savai patmīlībai – tas nekādā ziņā nav nekas vērtīgs, un ir arī ārkārtīgi nogurdinoši. Ķīnā mēdz teikt: “Atkāpies soli, un tavā priekšā pavērsies plašas jūras un bezgalīgas debesis.” Sastopoties ar nepatikšanām, atkāpies soli, un viss tev izskatīsies pavisam citāds.

Praktizētājam ne tikai jābūt pacietīgam attieksmē pret cilvēkiem, ar kuriem viņš nonācis tiešā konfliktā un kuri sagādā viņam nepatikšanas, bet arī jāizturas augstsirdīgi un pat jābūt viņiem pateicīgam. Kā gan tu varēsi paaugstināt savu Sjiņsjin, ja tev šīs grūtības nesagādās? Kā spēsi ciešanās pārvērst melno matēriju baltajā? Kā varēsi attīstīt savu gun? Atrodoties notikumu virpulī, tas ir ļoti grūti, tai brīdī tev jāprot savaldīties. Pieaugot tavam gun spēkam, arī tavas likstas kļūs lielākas. Viss atkarīgs no tā, kā tu spēsi paaugstināt savu Sjiņsjin. Sākumā šī liksta var tevi sarūgtināt, tu vari kļūt ļoti dusmīgs – tik dusmīgs, ka deniņos sāk pulsēt asinis. Ja tu spēj to izturēt un savaldīt savas dusmas – tad ir labi. Tu esi sācis paciest, apzināti paciest. Tad tavs Sjiņsjin pakāpeniski un nepārtraukti paaugstināsies, tu kļūsi vienaldzīgs pret to visu; tā ir patiesa paaugstināšanās. Laicīgie cilvēki uzskata niecīgas domstarpības un nenozīmīgas problēmas par patiešām nopietnām. Viņi dzīvo savai patmīlībai un nepacieš neko. Nokļūstot neciešamos apstākļos, viņi ir gatavi uz visu. Būdams praktizētājs, tu par ļoti, ļoti nenozīmīgām uzskati lietas, pret kurām laicīgie cilvēki izturas nopietni. Tās tev šķiet tik niecīgas, jo tavs mērķis ir ļoti tāls un ļoti augsts. Tu dzīvosi tik ilgi kā šis Visums. Tad padomā vēlreiz par šīm lietām: nav svarīgi, vai tev tās ir vai nav, tu ar visu to spēj tikt galā, ja paraugies vēl plašāk.

 
4. Nenovīdības atmešana

Nenovīdība ir liels šķērslis pilnveidošanā, un tai ir milzīga ietekme uz praktizētājiem. Tā tieši ietekmē praktizētāja gun spēku, kaitē citiem praktizētājiem un rada nopietnus šķēršus pilnveidošanās izaugsmei. Kā praktizētājam tev tā simtprocentīgi jāatmet. Daži cilvēki ir jau sasnieguši noteiktu līmeni pilnveidošanā, taču nekādi nevar atbrīvoties no nenovīdības. Turklāt, jo grūtāk atbrīvoties no nenovīdības, jo spēcīgāka tā kļūst. Šīs īpašības negatīvā ietekme padara cilvēka Sjiņsjin jau pilnveidotās daļas par ļoti nestabilām. Kādēļ nepieciešams īpaši parunāt par nenovīdību? Tādēļ, ka nenovīdība ķīniešos izpaužas sevišķi spēcīgi; cilvēku domāšanā tā ieņem vislielāko vietu. Tomēr daudzi cilvēki to neizprot. Nenovīdība ir raksturīga Austrumiem, tādēļ tā tiek saukta par Austrumu nenovīdību vai aziātu nenovīdību. Ķīnieši pēc dabas ir ļoti noslēgti un atturīgi, viņi nemēdz izrādīt savas jūtas. Tas viss ātri vien veicina nenovīdības attīstību. Katrai lietai ir divas puses. Attiecīgi – intravertai personībai ir savi plusi un savi mīnusi. Rietumnieki ir salīdzinoši atvērtāki. Piemēram, bērns, kurš skolā nopelnījis simt punktu, skrien uz mājām, priecīgi saukdams: “Es saņēmu simts!” Kaimiņi atver logus un durvis, sveikdami viņu: “Apsveicu Tom!” Katrs priecājas līdz ar viņu. Ja tas būtu noticis Ķīnā – izdzirdējuši to, cilvēki sajustu nepatiku: “Viņš saņēmis simts. Nu un tad? Kas te būtu ko lielīties?” Kad cilvēkam ir nenovīdīga daba, reakcija būs pilnīgi atšķirīga.

Nenovīdīgi cilvēki nievājoši izturas pret citiem, nepieļaujot domu, ka tie varētu būt pārāki par viņiem. Kad šādi cilvēki redz kādu spējīgāku par viņiem pašiem, tie zaudē sirdsmieru, tas viņiem šķiet nepanesami, šādu faktu viņi nespēj pieņemt. Viņi vēlas tādu pašu algas pielikumu kā citiem, tādas pašas prēmijas, un, ja kaut kas noies greizi, tad visiem jānes vienādi smaga nasta. Redzot, ka citi nopelna vairāk naudas, viņi kļūst zaļi aiz skaudības. Visādā ziņā viņi uzskata par neiespējamu, ka citi kaut ko dara labāk nekā viņi paši. Daži cilvēki vairās pieņemt prēmiju, kas tiem pienākas par zināmiem sasniegumiem viņu zinātniskajos pētījumos; viņi baidās izraisīt citos skaudību. Citi cilvēki, kas ieguvuši kādus apbalvojumus, neuzdrīkstas tos pieminēt, baidoties no nenovīdības un sarkasma. Daži cjigun meistari nespēj noskatīties, kā citi cjigun meistari vada nodarbības, tas padara viņus nemierīgus. Tā ir Sjiņsjin problēma. Pieņemsim, ir kāda cilvēku grupa, kurā nodarbojas ar cjigun; daži no tiem, kuri vēlāk uzsākuši nodarbības, ieguvuši pārdabiskās spējas ātrāk nekā tie, kas jau agrāk sākuši nodarboties. Atrodas kāds cilvēks, kas šajā sakarā teic: “Ar ko gan viņš tur lielās? Es praktizēju jau tik ilgus gadus, un man ir kaudze ar sertifikātiem. Kā gan viņš varējis iegūt pārdabiskās spējas pirms manis?” Tā izpaužas viņa nenovīdība. Pilnveidošanās ir vērsta uz iekšpusi, praktizētājam jāpilnveido sevi pašu un, ielūkojoties sevī, jāmeklē problēmu iemesli. Tev cītīgi jāstrādā, lai mēģinātu pilnveidot sevi tajā jomā, kurā tava rīcība vēl nav pietiekami laba. Ja tu tikai skaties uz citiem, meklējot iemeslu domstarpībām, tikmēr citi gūs panākumus pilnveidošanā un paaugstināsies, kamēr tu paliksi uz vietas. Vai tad tu nebūsi velti tērējis laiku? Pilnveidoties nozīmē pilnveidot pašam sevi.

Nenovīdība kaitē arī citiem praktizētājiem, piemēram, pateikts slikts vārds var citiem radīt grūtības ieiet miera stāvoklī. Kad šādi cilvēki iegūst pārdabiskās spējas, aiz nenovīdības tie var tās izmantot, lai kaitētu citiem praktizētājiem. Piemēram, cilvēks, kurš ļoti labi pilnveidojas, sēž meditācijā. Tā kā viņam piemīt gun, viņš sēž gluži kā kalns. Garām lido divas būtnes, viena no kurām agrāk bijusi mūks, kas nenovīdības dēļ nav sasniedzis Apskaidrību; lai gan tam piemīt zināms gun spēks, Pilnību viņš nav sasniedzis. Kad šīs būtnes nonākušas vietā, kur cilvēks meditē, viena no tām saka: “Šeit kāds meditē. Apiesim viņu.” Tomēr otrs iebilst: “Reiz es nocirtu Tai kalna virsotni.” Viņš pūlas iesist praktizētājam. Taču, pacēlis roku, vairs nespēj to nolaist zemē. Šī būtne nespēj iesist praktizētājam, jo praktizētājs pilnveidojas pēc ortodoksālā Likuma un viņam apkārt ir aizsardzības lauks. Būtne gribēja kaitēt kādam, kurš pilnveidojas pēc ortodoksālā Likuma, tas jau ir nopietns nodarījums, par ko tā tiks sodīta. Nenovīdīgs cilvēks kaitē gan sev, gan citiem.

 
5. Atmest pieķeršanos

Pieķeršanās attiecināma uz tādiem praktizētājiem, kuri nespēj atbrīvoties no nerimstošas, dedzīgas dzīšanās pēc kādām lietām vai mērķiem, uz tādiem, kuri ir pārāk stūrgalvīgi, lai uzklausītu jebkādu padomu. Daži cilvēki šajā pasaulē dzenas pēc pārdabiskajām spējām, kas, protams, ietekmē viņu pilnveidošanos uz augstiem līmeņiem. Jo spēcīgākas emocijas, jo grūtāk tās atmest. Viņu apziņa kļūs aizvien nelīdzsvarotāka un nepastāvīgāka. Kad vēlāk šie cilvēki sapratīs, ka neko nav ieguvuši, viņi pat sāks šaubīties par to, ko līdz šim mācījušies. Pieķeršanās rodas no laicīgām vēlmēm. Pieķeršanās raksturīga iezīme ir tā, ka tās uzdevumi un mērķi ir acīmredzami ierobežoti, tie ir skaidri un konkrēti, taču cilvēks bieži pats to neapzinās. Laicīgiem ļaudīm ir daudzas pieķeršanās. Lai iegūtu kaut ko iekārotu, tie gatavi uz visu. Praktizētājiem pieķeršanās izpaužas dažādi – gan kā dzīšanās pēc kādām īpašām pārdabiskām spējām, gan kā ļaušanās redzes vīzijām vai kā pārmērīga apsēstība ar kādām parādībām utt. Tā kā tu esi praktizētājs, tad nav svarīgi pēc kā tu tiecies – tas viss ir nepareizi, šī tieksme ir jāatmet. Dao skolā māca nebūtību. Budas skolā māca tukšumu un kā ieiet pa tukšuma vārtiem. Galu galā mēs vēlamies sasniegt nebūtības un tukšuma stāvokli, atbrīvoties no jebkādas pieķeršanās. Viss, no kā tu nespēj atteikties, ir jāatmet. Ņemsim, piemēram, pārdabiskās spējas – ja tu pēc tām tiecies, tas nozīmē, ka vēlies tās pielietot. Patiesībā tas jau ir pretrunā ar mūsu Visuma īpašību. Būtībā tā ir Sjiņsjin problēma. Tu vēlies tās iemantot, tu vēlies dižoties ar tām un izrādīt tās citiem. Šādas spējas nav nekas tāds, ko var demonstrēt citiem. Pat ja tava vēlēšanās tās pielietot ir nevainīga un tu vēlies tās izmantot, lai paveiktu ko labu, labie darbi, kurus esi iecerējis, var izrādīties nepavisam ne tik labi. Katrā ziņā tā nav laba doma – risināt laicīgu cilvēku jautājumus, izmantojot pārdabiskas metodes. Pēc tam, kad daži cilvēki izdzirdējuši mani stāstam, ka 70% no apmācību grupas atvērsies Trešā acs, viņi sāk brīnīties: “Kādēļ es neko nejūtu?” Atgriežoties mājās un pildot vingrojumus, viņu uzmanība tiek koncentrēta uz Trešo aci, tādējādi novedot sevi pat līdz galvassāpēm. Rezultātā viņi vairs vispār neko neredz. Tā ir pieķeršanās. Cilvēkiem ir atšķirīgs Iedzimtais pamats un fiziskais stāvoklis. Tā nevar būt, ka visi vienlaicīgi sāk redzēt ar Trešo aci, vai arī – ka visiem Trešā acs atrodas vienā līmenī. Daži cilvēki var redzēt, citi – ne. Tas viss ir normāli.

Pieķeršanās var izraisīt praktizētāja gun spēka attīstības aizturi, radīt nestabilu stāvokli. Nopietnākos gadījumos tā var novest praktizētāju uz ķecerīga ceļa. Īpaši, ja cilvēki ar zemu Sjiņsjin izmanto noteiktas pārdabiskās spējas, lai pastrādātu ko sliktu. Ir zināmi gadījumi, kad cilvēki ar nestabilu Sjiņsjin izmantojuši pārdabiskās spējas, lai nodarītu ļaunu. Reiz bija kāds koledžas students, kuram attīstījusies domu kontroles pārdabiskā spēja. Tas deva viņam iespēju, izmantojot savu paša domu, vadīt un ietekmēt citu domas, un viņš izmantoja šo spēju, lai darītu sliktu. Dažiem cilvēkiem, izpildot vingrinājumus, var parādīties vīzijas. Viņi vienmēr vēlas visu skaidri saredzēt un pilnībā izprast. Arī tā ir pieķeršanās. Dažiem kāda aizraušanās var kļūt par kaitīgu ieradumu, no kā tie nespēj vien atkratīties. Arī tā ir pieķeršanās. Tā kā cilvēku Iedzimtie pamati ir dažādi, dažādi ir arī to mērķi – daži pilnveidojas, lai sasniegtu augstu līmeni, citi, lai iegūtu dažādas spējas. Pēdējos domāšana neapšaubāmi novedīs pie tā, ka praktizēšanas mērķis tiks ierobežots. Ja cilvēks nevar atbrīvoties no pieķeršanās, tad pat praktizējot viņa gun nevar attīstīties. Tādēļ praktizētājam jākļūst vienaldzīgam pret visiem materiālajiem labumiem, ne pēc kā nevajag tiekties, jāļauj visam ritēt savu gaitu, tā var izvairīties no jaunas pieķeršanās. Kā tas tiks paveikts, ir atkarīgs no praktizētāja Sjiņsjin. Cilvēks nevar sekmīgi pilnveidoties, ja viņa Sjiņsjin pamatos nav mainījies vai ja viņam vēl palikusi kāda pieķeršanās.

 

6. Karma
(1) Karmas izcelsme

Karma ir melnās matērijas veids, kas ir pretstats tikumībai (De). Budismā tā tiek dēvēta par ļauno karmu, bet mēs to saucam par karmu. Saka, – karma rodas, darot ko sliktu. Karma veidojas, ja cilvēks ir darījis ko sliktu šajā dzīvē vai iepriekšējās dzīvēs. Piemēram, nogalināšana, citu aizvainošana, cīņa par svešu mantu, aprunāšana kādam aiz muguras, nelabvēlība pret otru un tā tālāk, tas viss izraisa karmu. Turklāt pastāv arī tāda karma, kas pārmantota no senčiem, ģimenes locekļiem, radiem vai tuviem draugiem. Kad cilvēks otram iesit, līdz ar šo sitienu tas atdod daļu no savas baltās matērijas šim otram cilvēkam, un atbrīvotais lauks cilvēka ķermenī pildās ar melno matēriju. Nogalināšana ir visļaunākais nodarījums – tā ir ļaundarība, kas rada smagu karmu. Karma ir cilvēku slimību galvenais iemesls. Protams, tā ne vienmēr izpaužas kā slimība, tā var izpausties arī kā dažādas nepatikšanas vai kā tamlīdzīgi. Visas šīs izpausmes ir karmas darbība. Tādēļ praktizētāji nedrīkst darīt neko sliktu. Jebkura slikta rīcība izraisīs negatīvu iedarbību, kas nopietni ietekmēs jūsu pilnveidošanos.

Daži cilvēki mudina ievākt cji no augiem. Nodarbībās, mācot vingrojumus, viņi māca, kā ievākt cji no augiem; viņi aizrautīgi spriež par to, kāda koka cji ir labāka, kādā krāsā cji ir katram kokam. Vienā no Ķīnas ziemeļaustrumu reģionu parkiem daži cilvēki praktizēja kādu no tā sauktajiem cjigun veidiem, kura nodarbību laikā tie vārtījās pa zemi. Piecēlušies šie cilvēki sāka riņķot ap priedēm, ievācot no tām cji. Apmēram pēc pusgada priežu audze nodzeltēja un nokalta. Šāda darbība rada karmu! Arī tā ir nogalināšana! Ievākt cji no augiem nav labs darbs, vienalga, vai raugāmies no mūsu zemes apzaļumošanas un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanas viedokļa, vai no augsta līmeņa perspektīvas. Visums ir bezgalīgi plašs un neizmērojams, tajā visur ir cji, kuru tu vari ievākt. Ej un vāc to – kādēļ ļaunprātīgi izmanto šos augus? Ja esi praktizētājs, kur palikusi tava žēlsirdīgā sirds?

Visam piemīt prāta spējas. Arī mūsdienu zinātne jau atzinusi, ka augiem piemīt ne vien dzīvība, bet arī prāta spējas, domāšana, izjūtas un pat ārkārtīgi jutīga uztvere. Kad tava Trešā acs sasniegs Likuma acs redzes līmeni, tu atklāsi, ka pasaule ir pavisam citāda. Izejot ārā, akmeņi, sienas un pat koki sarunāsies ar tevi. Katrs priekšmets ir dzīvs. Līdz ar priekšmeta formas izveidošanos, tajā ir iegājusi arī dzīvība. Tikai uz Zemes dzīvojošie cilvēki ir iedalījuši priekšmetus organisko un neorganisko vielu kategorijās. Kad templī dzīvojošs mūks sasit kādu trauku, viņš iztrūkstas, jo mirklī, kad trauks tiek sasists, tajā dzīvojošā būtne to atstāj. Šīs būtnes dzīves ceļš vēl nav beidzies, tātad tai nav kurp doties. Turpmāk tā bezgala ienīdīs cilvēku, kurš izbeidzis tās dzīvi. Jo niknāka kļūs šī būtne, jo vairāk karmas cilvēkam tiks uzkrauts. Daži “cjigun meistari” pat dodas medībās. Kur palikusi viņu žēlsirdīgā sirds? Ne Budas, ne Dao skolā nedrīkst darīt neko tādu, kas pārkāpj debesu principus. Ja kas tāds tiek darīts, tā ir nogalināšana.

Daži cilvēki saka, – pagātnē viņi esot sastrādājuši sev milzu karmu, piemēram, nokaujot cāļus un zivis vai zvejojot zivis, un tā tālāk. Vai tas nozīmē, ka viņi vairs nevarēs praktizēt? Nē, tā tas nav. Agrāk tu to darīji, neapzinoties sekas, tādēļ tas nevar radīt pārāk lielu karmu. Tikai nedari to vairs turpmāk, un viss būs kārtībā. Ja darīsi to atkal, tu būsi apzināti izdarījis pārkāpumu, un tas nav atļauts. Dažiem no mūsu praktizētājiem ir šāda veida karma. Tas, ka jūs atrodaties mūsu kursos, norāda, ka jums ir iepriekš nolemta saistība un ka jūs varat pilnveidoties uz augšu. Vai drīkst nosist mušas un odus, kad tie salidojuši mājā? Ja jūs to darāt savā tagadējā līmenī, tas netiks uzskatīts par kļūdu. Ja neizdodas tos izdzīt laukā, tad nav liela lieta, ja nosit tos. Ja kaut kam ir pienācis laiks mirt, tad, gluži dabiski, tas mirs. Reiz, savas dzīves laikā, Šakjamuni vēlējās nomazgāties vannā un lika savam skolniekam to iztīrīt. Skolnieks atklāja, ka vanna ir pilna ar kukaiņiem, viņš atgriezās un jautāja, ko darīt tālāk. Šakjamuni atkārtoja vēlreiz: “Es vēlējos, lai tu iztīri vannu.” Skolnieks saprata, viņš atgriezās un iztīrīja vannu. Zināmas lietas jums nevajag uztvert pārāk nopietni. Mēs negrasāmies tevi padarīt par pārāk piesardzīgu cilvēku. Es domāju, nav pareizi, ja sarežģītā vidē tu visu laiku esi saspringts, baidoties izdarīt kaut ko aplam. Tas ir viens no pieķeršanās veidiem – bailes pašas par sevi ir pieķeršanās.

Mūsu sirdij jābūt žēlsirdīgai. Ja mēs kaut ko darīsim ar žēlsirdību un labestību, būs mazāk problēmu. Kļūsti vienaldzīgs pret pašlabumu un esi labestīgs, tad tava žēlsirdīgā sirds atturēs tevi no sliktiem darbiem. Ticiet vai ne, ja jūsu nostāja vienmēr ir naidīga, ja jūs vienmēr esat gatavs strīdēties un sacensties, tad pat kaut ko labu jūs padarīsiet par sliktu. Es bieži redzu cilvēkus, kuri, sajūtot savu taisnību, nevar piedot citiem; kad šāda tipa cilvēkiem ir taisnība, viņi beidzot ir atraduši iemeslu, lai pārmācītu citus. Tāpat nevajag izraisīt konfliktus, ja mēs par kaut ko neesam vienisprātis. Ar laiku var izrādīties, ka tas, kas tev nepatīk, nemaz tik slikts nav. Kad tu kā praktizētājs nepārtraukti paaugstināsi savu līmeni, katrs tevis izteiktais teikums nesīs enerģiju. Tu nevari teikt to, kas ienāk prātā, jo tev piemīt zināma ietekme uz laicīgiem cilvēkiem. Ir īpaši viegli pastrādāt ļaundarību un iegūt karmu, ja tu nespēj saskatīt problēmu būtību un to karmiskos iemeslus.

 
(2) Karmas dzēšana

Šīs pasaules principi ir tādi paši kā debesīs: galu galā tev jāatmaksā tas, ko esi parādā citiem. Pat laicīgiem cilvēkiem ir jāatmaksā savi parādi. Visas grūtības un problēmas, ar kurām tu saskaries savas dzīves laikā, ir karmas rezultāts – par to tev jāmaksā. Īsteniem praktizētājiem dzīves ceļš tiks izmainīts. Jaunais ceļš būs pārveidots atbilstoši tavai pilnveidošanai. Tavs Skolotājs novērsīs daļu no tavas karmas, bet tas, kas vēl atliks, tiks izmantots, lai paaugstinātu tavu Sjiņsjin. Tu pārveidosi savu karmu un maksāsi par to, izpildot vingrinājumus un pilnveidojot Sjiņsjin. Turpmāk, kopš šā brīža, problēmas, ar kurām saskarsies, nebūs nejaušas. Tādēļ, lūdzu, esi tam garīgi sagatavots. Pārciešot kādas nelaimes, tu atbrīvosies no visām tām lietām, kuras laicīgs cilvēks nespēj atstāt. Tev jāiziet caur daudzām nepatikšanām. Problēmas var rasties ģimenē, sabiedrībā vai kur citur, vai arī tu pēkšņi vari nokļūt nelaimē; var pat notikt tā, ka tu tiec vainots tur, kur vainojams kāds cits, un tā tālāk, un tā joprojām. Praktizētāji neslimo, tomēr pēkšņi tevi var piemeklēt nopietna slimība. Slimība var izpausties ļoti spēcīgi, liekot tev ciest līdz tādai pakāpei, ka šķiet, ilgāk vairs nevar izturēt. Tomēr izmeklēšanā slimnīcā diagnozi noteikt nevar. Nezināmu iemeslu dēļ slimība vēlāk var pazust bez jebkādas ārstēšanas. Patiesībā šādi tiek nomaksāti tavi parādi. Iespējams, kādu dienu tava sieva zaudēs savaldīšanos un bez jebkāda iemesla uzsāks ar tevi strīdu; pat niecīgs incidents var novest pie pamatīga skandāla. Pēc tam tava sieva jutīsies apmulsusi, ka zaudējusi savaldīšanos. Kā praktizētājam tev jābūt skaidram, kādēļ notiek šāda veida incidenti: tie notiek tādēļ, ka ir pienācis laiks tev samaksāt par tavu karmu. Lai atrisinātu šāda veida starpgadījumus, tev tādos mirkļos jāprot sevi kontrolēt un jānosargā savs Sjiņsjin. Esi pateicīgs un spēj novērtēt to, ka tava sieva palīdzējusi tev samaksāt par tavu karmu.

Ilgi sēžot meditācijā, cilvēkam sāk sāpēt kājas, dažreiz sāpes ir ļoti mokošas. Cilvēks ar augsta līmeņa Trešo aci var ieraudzīt sekojošo: kad sāpes ir ļoti stipras, liels gabals melnās matērijas –gan no iekšpuses, gan no ārpuses – tiek iznīcināts. Sāpes, ko cilvēks izcieš meditējot, ir periodiskas un mokošas. Tie, kuriem laba izpratnes spēja, pilni apņēmības, neiztaisno kājas. Tad melnā matērija tiks iznīcināta un pārvērsta par balto matēriju, un tā savukārt attīstīsies par gun. Sēžot meditācijā un izpildot vingrojumus, praktizētāji nav spējīgi samaksāt par visu savu karmu. Viņiem vēl jāpaaugstina savs Sjiņsjin un izpratnes spēja, kā arī jāpārcieš nedienas. Svarīgi ir būt labestīgiem. Praktizējot mūsu Faluņgun, labestība cilvēkam parādās ļoti ātri. Daudzi cilvēki ievēro, ka sēžot meditācijā, bez iemesla sāk plūst asaras. Lai par ko viņi domātu, viņi izjūt skumjas. Lai uz ko viņi paraudzītos, viņi redz, ka visi cieš. Patiesībā tā izpaužas sirds, kas pilna dziļas žēlsirdības. Tava daba, tava patiesā būtība sāk savienoties ar Visuma īpašību “Džeņ Šaņ Žeņ”. Kad izpaudīsies tava labestīgā daba, tu visu darīsi ar lielu labestību. No tavas iekšējās būtības līdz tavam ārējam izskatam – katram būs redzams, ka esi patiešām labestīgs. Tad neviens vairs tev nedarīs pāri. Ja tomēr kāds būs pret tevi netaisns, tad pateicoties tavai dziļas žēlsirdības pilnajai sirdij, tu neatbildēsi viņam ar to pašu. Žēlsirdība ir sava veida spēks – spēks, kas padara tevi atšķirīgu no laicīgiem cilvēkiem.

Kad nokļūsi nelaimē, šī dziļā žēlsirdība palīdzēs tai tikt pāri. Vienlaikus mans Likuma ķermenis pieskatīs tevi un aizsargās tavu dzīvību, bet nelaime tev būs jāpārvar pašam. Piemēram, kad lasīju lekcijas Taijuaņas pilsētā, kāds vecāks pāris devās uz manām nodarbībām. Viņi steidzīgi šķērsoja ielu; kad bija sasnieguši ielas vidu, garām lielā ātrumā brauca mašīna. Mirklī tā aizķēra paveco sievieti un vairāk nekā desmit metru vilka viņu pa ielu, visbeidzot notrieca viņu zemē. Vēl pēc kādiem divdesmit metriem mašīna apstājās. Vadītājs izkāpa no mašīnas un pateica dažus rupjus vārdus, arī mašīnā sēdošie pasažieri izteica ko negatīvu. Šajā brīdī pavecā sieviete atcerējās manis teikto un neatbildēja neko. Piecēlusies kājās, viņa sacīja: “Viss kārtībā, nekas nav lauzts.” Tad viņa kopā ar vīru devās uz lekciju. Ja tajā brīdī viņa būtu teikusi: “Ai, sasists šeit un arī tur sasists. Jums jāved mani uz slimnīcu,” – viss varētu pavērsties pavisam citādi. Taču viņa tā nesacīja. Pavecā sieviete man teica: “Skolotāj, es zinu, kas par lietu. Tas palīdzēja man samaksāt par manu karmu.” Milzīga nelaime ir pārciesta, un liels gabals karmas ir likvidēts. Kā jūs varat iedomāties, viņai bija patiešām augsts Sjiņsjin un laba izpratnes spēja. Sieviete jau gados, mašīna brauca tik ātri, viņa tik tālu tika vilkta pa zemi, līdz visbeidzot smagi notriekta zemē – tomēr viņa piecēlās ar pareizu domu.

Dažreiz, kad nelaime atnāk, tā šķiet briesmīga – tik nepārvarama, ka liekas, no tās nav izejas. Varbūt tā ilgst dažas dienas. Tad pēkšņi parādās izeja, un lieta sāk stipri mainīties. Patiesībā tas ir tāpēc, ka ir paaugstinājies tavs Sjiņsjin un problēma dabiskā ceļā izzudusi.

Lai paaugstinātu tavu domāšanu, šajā pasaulē tu tiksi pārbaudīts ar visdažādākajām nelaimēm. Ja tavs Sjiņsjin ir patiesi uzlabojies un nostabilizējies, šajā procesā tiks iznīcināta karma, nelaime būs pārciesta un tavs gun būs attīstījies. Nezaudē dūšu, ja Sjiņsjin pārbaudes laikā tu nespēj nosargāt Sjiņsjin un izturies nepareizi. Tev intensīvi jāmeklē, ko tu vari mācīties no šīs neveiksmes, atklājot, kur tevī vēl ir nepilnības, un jāpieliek pūles, lai pilnveidotos pēc “Džeņ Šaņ Žeņ”. Nākamā problēma, kas pārbaudīs tavu Sjiņsjin, var atnākt drīz pēc tam. Ja tavs gun spēks ir pieaudzis, tad nākamā nelaime tavai pārbaudei var atnākt vēl negaidītāk un būt pat vēl spēcīgāka. Ar katru pārciesto problēmu tavs gun spēks kļūs nedaudz augstāks. Ja nespēsi tikt galā ar problēmu, tava gun attīstība paliks uz vietas. Mazas pārbaudes – mazas izaugsmes; lielas pārbaudes – lielas izaugsmes. Es ceru, ka katrs praktizētājs ir sagatavojies izturēt lielas ciešanas un pilns apņēmības un gribasspēka sastapties ar grūtībām. Nepieliekot pūles, tu nevari iegūt īstu gun. Dzīvē nepastāv tādi principi, kas ļautu tev komfortabli, bez kādām ciešanām un pūlēm iegūt gun. Tu nekad nespēsi pilnveidoties par Apskaidroto, ja tavs Sjiņsjin nekļūs būtiski labāks un ja turpināsi turēties pie savas pieķeršanās!

 
7. Dēmoniskā iejaukšanās

Dēmoniskā iejaukšanās attiecināma uz redzes vīzijām, kas parādās pilnveidošanās procesā un jaucas cilvēka praksē. To mērķis ir neļaut praktizētājam pilnveidoties uz augstiem līmeņiem. Citiem vārdiem sakot, dēmoni nāk iekasēt parādus.

Dēmoniskās iejaukšanās problēma, protams, rodas tad, kad cilvēks pilnveidojas uz augstiem līmeņiem. Cilvēks savas dzīves laikā, kā arī viņa senči savas dzīves laikā, neizbēgami ir izdarījuši kaut ko sliktu – to sauc par karmu. To, vai cilvēka iedzimtais pamats ir labs vai slikts, atspoguļo viņa nestās karmas daudzums. Pat ja cilvēks ir ļoti labs, tomēr ir neiespējami būt pilnīgi brīvam no karmas. Tu neaptver to, jo nenodarbojies ar praktisko pilnveidošanos. Ja tava prakse vērsta tikai uz ārstēšanos un veselības uzlabošanu, tad dēmoni liks tevi mierā. Taču viņi uzmāksies tev, ja sāksi pilnveidoties uz augstiem līmeņiem. Lai traucētu tevi, viņi var pielietot dažādas metodes, kuru mērķis ir neļaut tev pilnveidoties uz augstiem līmeņiem un likt tev ciest neveiksmi tavā praksē. Dēmoni var izpausties visdažādākajos veidos. Daži izpaužas kā notikumi ikdienas dzīvē, kamēr citi pieņem citu dimensiju parādību formu. Viņi liek kādam tevi traucēt, kad tu sēdi meditācijā, padarot tev neiespējamu iegremdēšanos miera stāvoklī un tādējādi neļaujot tev pilnveidoties uz augstiem līmeņiem. Dažreiz, sēžot meditācijā, tu sāc snauduļot, vai arī visdažādākās domas sāk šaudīties pa galvu, un tu neesi spējīgs sasniegt pilnveidošanās stāvokli. Citreiz, līdzko sāc pildīt vingrinājumus, tava klusā apkārtne pēkšņi piepildās ar soļu troksni, cērtas durvis, taurē mašīnas, zvana telefons, un visdažādākās iejaukšanās formas liedz tev ieiet miera stāvoklī.

Cita veida dēmons ir seksuālā iekāre. Praktizētāja acu priekšā meditācijā vai miegā var parādīties skaista sieviete vai izskatīgs vīrietis, kārdinot un pavedinot tevi, izdarot ķermeņa kustības, kas radīs tevī seksuālu iekāri. Ja tu nespēsi to uzveikt pirmo reizi, tas var pakāpeniski saasināties un turpināt tevi kārdināt, līdz visbeidzot tu atstāsi domu par pilnveidošanos uz augstiem līmeņiem. Šo pārbaudi grūti iziet, un tādējādi ne viens vien praktizētājs ir cietis neveiksmi. Ceru, ka tu būsi tam morāli gatavs. Ja kāds nespēj pietiekami labi nosargāt Sjiņsjin un pirmajā reizē cieš neveiksmi, tam jāgūst no tā patiesa mācība. Pārbaudījums nāks atkal, un dēmons iejauksies daudzas reizes, līdz tu patiesi spēsi noturēt savu Sjiņsjin un pilnībā atmetīsi šo pieķeršanos. Tas ir liels šķērslis, kas tev jāpārvar, jo pretējā gadījumā tu nespēsi sasniegt Dao un gūt sekmes pilnveidošanā.

Ir kāds cita veida dēmons, kurš arī parādās vingrinājumu izpildes laikā vai sapņos. Daži cilvēki pēkšņi ierauga biedējošas sejas, kuras ir ļoti ļaunas un ļoti reālas, vai arī tēlus, kuri tur rokās nažus, draudēdami nogalināt. Taču viņi tikai baida cilvēkus. Ja tie patiesi uzbruks, tad nespēs praktizētājam pieskarties, jo Skolotājs uzstādījis ap praktizētāja ķermeni aizsardzības lauku, lai viņu pasargātu. Viņi mēģina sabaidīt cilvēku, lai tas pārstātu praktizēt. Tie parādās tikai noteiktā līmenī vai noteiktā laika periodā un ātri vien izzudīs – dažu dienu, nedēļas vai vairāku nedēļu laikā. Tas atkarīgs no tā, cik augsts ir tavs Sjiņsjin un kā tu izturies pret šīm lietām.

 
8. Iedzimtais pamats un izpratnes spēja

Iedzimtais pamats norāda, cik baltās matērijas cilvēkam ir piedzimstot. Būtībā tas ir tikums (De), – reāla matērija. Jo vairāk tev ir šīs matērijas, jo labāks ir tavs iedzimtais pamats. Cilvēkiem ar labu iedzimto pamatu vieglāk atgriezties pie savas patiesās būtības, vieglāk izprast Dao, jo viņu domāšanā nav šķēršļu. Tikko tāds cilvēks padzird par cjigun mācību vai par kaut ko, kas attiecas uz pilnveidošanos, viņš tūlīt ieinteresējas un ir gatavs mācīties. Viņš spēj saplūst ar Visumu. Tas ir tieši tā, kā teicis Lao Dzi: “Kad gudrs cilvēks izdzird par Dao, viņš cītīgi to praktizēs. Kad vidusmēra cilvēks izdzird par Dao, viņš praktizēs laiku pa laikam. Kad muļķis padzird par Dao, viņš par to skaļi smejas. Ja viņš par to skaļi nesmejas, tad tas nav Dao.” Cilvēki, kuri bez grūtībām var atgriezties pie savas patiesās būtības un izprast Dao, ir gudri cilvēki. Cilvēkam ar lielu daudzumu melnās matērijas un sliktāku iedzimto pamatu – gluži pretēji – ap ķermeni izveidojusies barjera liedz pieņemt labo. Sastopoties ar kaut ko labu, melnā matērija neļauj cilvēkam tam noticēt. Būtībā tas ir viens no karmas izpausmes veidiem.

Runājot par iedzimto pamatu, tiek skarta arī izpratnes spēja. Kad runājam par izpratni, daži cilvēki uzskata, ka ar izpratni apveltīts cilvēks ir gudrs un izveicīgs. Gudrs un izveicīgs, kā to saprot laicīgie cilvēki, patiesībā ir ļoti tālu no pilnveidošanās, par kuru runājam mēs. Šāda tipa “gudriem” cilvēkiem parasti nav viegli sasniegt Apskaidrību. Viņi interesējas tikai par materiālo pasauli, par to, kā izvairīties no zaudējumiem un nepalaist garām kādu ieguvumu. Kas vēl būtiskāk, daži indivīdi, kuri uzskata sevi par zinošiem, izglītotiem un apķērīgiem, domā, ka pilnveidošanās prakse ir pasaku blēņas. Pilnveidošanās un Sjiņsjin paaugstināšana viņiem šķiet kas neaptverams. Praktizētājus viņi uzskata par māņticīgiem muļķiem. Izpratne, par kuru runājam mēs, nenozīmē būt izveicīgam, bet gan atgriezties pie cilvēka patiesās būtības, būt par labu cilvēku un saplūst ar Visuma īpašību. Cilvēka iedzimtais pamats nosaka viņa izpratnes spēju. Ja cilvēka iedzimtais pamats ir labs, arī viņa izpratnes spēja būs laba. Iedzimtais pamats nosaka izpratnes spēju, tomēr izpratnes spēja nav pilnībā atkarīga no iedzimtā pamata. Nav svarīgi, cik labs tavs iedzimtais pamats, tev jābūt arī izpratnei un saprašanai. Dažiem cilvēkiem iedzimtais pamats nav nemaz tik labs, taču viņu izpratnes spēja ir laba, tādēļ viņi var pilnveidoties uz augšu. Tā kā mēs sniedzam glābiņu visām dzīvajām būtnēm, tad neskatāmies uz iedzimto pamatu, bet gan uz izpratnes spēju. Lai gan tevī ir daudz negatīva, ja vien tu apņēmīgi paaugstinies pilnveidošanā, tad tev ir pareiza doma. Ar šo domu tev tikai nedaudz vairāk nekā citiem no kaut kā jāatsakās, un galu galā tu varēsi sasniegt Apskaidrību.

Praktizētāju ķermeņi ir attīrīti. Pēc tam, kad attīstījies gun, viņi nevar saslimt, jo šīs augsti enerģētiskās matērijas klātbūtne ķermenī vairs nepieļauj melnās matērijas esamību. Tomēr daži cilvēki nekādi nespēj tam noticēt un vienmēr vēl domā, ka viņi ir slimi. Viņi žēlojas: “Kādēļ es tik slikti jūtos?” Mēs sakām, ka tu esi ieguvis gun. Kā gan vari nejust diskomfortu, ja esi ieguvis kaut ko tik labu? Pilnveidošanās prasa atdevi. Patiesībā viss diskomforts ir tikai virspusējs, nekas neatrodas tavā ķermenī. Tas gan izskatās pēc slimības, bet, protams, tā nav – viss atkarīgs no tā, kā tu to spēj izprast. Praktizētājam ir jābūt spējīgam ne tikai izturēt vissmagākās ciešanas, viņam jābūt arī labai izpratnes spējai. Daži cilvēki, nokļūstot nepatikšanās, pat nemēģina izprast. Viņi joprojām uzvedas kā laicīgi cilvēki, neraugoties uz to, ka es sniedzu viņiem augsta līmeņa mācību un norādu, kā izturēties atbilstoši augstiem kritērijiem. Viņi joprojām nespēj pilnveidoties kā īsteni praktizētāji, turklāt nespēj noticēt, ka varētu atrasties augstā līmenī.

Izpratne, par kuru tiek runāts augstos līmeņos, nozīmē Apskaidrību, un šī Apskaidrība iedalās Pēkšņajā Apskaidrībā un Pakāpeniskajā Apskaidrībā. Pēkšņā Apskaidrība nozīmē, ka viss pilnveidošanās process noris slēgtā formā. Pēdējā brīdī, pēc tam, kad tavs pilnveidošanās process ir pilnībā pabeigts un tavs Sjiņsjin ir sasniedzis augstu līmeni, visas tavas pārdabiskās spējas tiks reizē atvērtas, acumirklī tava Trešā acs atvērsies savā visaugstākajā līmenī un tava apziņa spēs sazināties ar augsta līmeņa būtnēm no citām dimensijām. Vienā mirklī tu spēsi ieraudzīt visa Visuma realitāti, tā visdažādākās dimensijas un vienotās paradīzes, un tad tu spēsi ar tām sazināties. Tu būsi spējīgs pilnā mērā pielietot arī savas grandiozās dievišķās spējas. Pēkšņās Apskaidrības ceļš ir visgrūtāk izejams. Vēstures gaitā tikai cilvēki ar lielisku iedzimto pamatu tikuši izraudzīti, lai būtu par skolniekiem – šī metode tika nodota tikai slepeni un individuāli. Vidusmēra cilvēkam tas šķitīs neizturami! Es izgāju Pēkšņās Apskaidrības ceļu.

Tas, ko es jums sniedzu, pieder pie Pakāpeniskās Apskaidrības ceļa. Pārdabiskās spējas tavā pilnveidošanās procesā attīstīsies noteiktā laikā. Taču nav teikts, ka pārdabiskās spējas, kas parādīsies, tev būs pieejamas lietošanai, jo, kad tavs Sjiņsjin vēl nav paaugstinājies līdz noteiktam līmenim un tu vēl nespēj sevi savaldīt, ir ļoti viegli pastrādāt ko sliktu. Pagaidām tev neļauj izmantot pārdabiskās spējas, taču galu galā tās kļūs tev pieejamas. Pilnveidošanās procesa gaitā tu pakāpeniski paaugstināsi savu līmeni un izpratīsi Visuma patiesību. Tāpat kā Pēkšņajā Apskaidrībā tu visbeidzot sasniegsi Pilnību. Pakāpeniskās Apskaidrības ceļš ir nedaudz vieglāks un ne tik riskants. Grūtības rada tas, ka viss pilnveidošanās process tev ir pārredzams. Tādēļ tev jābūt stingri prasīgam pret sevi.

 
9. Tīrs un skaidrs prāts

Daži cilvēki, izpildot cjigun vingrinājumus, nevar sasniegt miera stāvokli, tādēļ viņi meklē kādu metodi ar kuru ieiet miera stāvoklī. Dažs man jautā: “Skolotāj, kādēļ, izpildot cjigun vingrinājumus, es nekādi nespēju nomierināties? Vai jūs nevarētu man iemācīt kādu paņēmienu vai metodi, ar kuras palīdzību es meditējot varētu ieiet miera stāvoklī?” Es vaicāšu, kā gan tu varētu kļūt mierīgs? Tu nespēsi nomierināties, pat ja pats svētais atnāks, lai iemācītu tev kādu paņēmienu. Kādēļ tā? Tādēļ, ka tavs prāts nav tīrs un skaidrs. Tā kā tu dzīvo laicīgā sabiedrībā, tad tādas lietas kā visdažādākās vēlmes un emocijas, egoisms, savtīgas intereses un pat atgadījumi ar taviem draugiem un ģimeni tik ļoti nodarbina tavu prātu, ka kļūst dominējošas. Kā, praktizējot meditāciju, tu varēsi kļūt mierīgs? Pat ja tu speciāli tās apspiedīsi, tās tomēr uzradīsies pašas no sevis.

Pilnveidošanās budismā māca “priekšrakstu, meditāciju un gudrību”. Priekšraksts nozīmē atbrīvoties no visa, kam esi pieķēries. Daži budisti praktizē monotonu Budas vārda skandēšanu, kur nepieciešams koncentrēti, monotoni skandēt, lai sasniegtu stāvokli, kad “viena doma aizstāj tūkstošiem citu”. Tomēr tas nav viegli apgūstams, tā ir sava veida prasme. Ja netici, vari pamēģināt monotoni skandēt. Es garantēju, ka tikmēr, kamēr tava mute skandēs Budas vārdu, tavā apziņā uzpeldēs visdažādākās domas. Tibetas tantrismā cilvēkiem vispirms māca monotoni skandēt Budas vārdu; viņiem nedēļas laikā Budas vārds jāskandē simtiem tūkstošu reižu dienā. Tiem jāskandē līdz apreibumam, kamēr galu galā nekas nav palicis viņu apziņā. Tad viena doma būs aizstājusi visas citas. Tā ir sava veida meistarība, ko paveikt tev nebūs pa spēkam. Ir arī dažas citas metodes, kuras māca, kā koncentrēt apziņu uz Daņtiaņ, kā fiksēt skatienu uz noteiktiem priekšmetiem un tā tālāk. Patiesībā neviena no šīm metodēm nespēs novest tevi pilnīga miera stāvoklī. Praktizētāji spēs sasniegt tīru un skaidru apziņu, atsakoties no visām rūpēm par pašlabumu un savā sirdī atbrīvojoties no mantkārības.

Tas, ka tu spēj sasniegt klusumu un mieru, patiesībā atspoguļo tavu prasmi un līmeni. Spēja ieiet miera stāvoklī, tiklīdz esi apsēdies meditēt, norāda uz augstu līmeni. Nav nekas slikts, ja pagaidām tu nevari sasniegt miera stāvokli – tu vari to panākt lēnām, pilnveidošanās procesa gaitā. Tavs Sjiņsjin, tāpat kā gun, paaugstinās pakāpeniski. Ja vien tu nepārstāsi piešķirt nozīmi savtīgām interesēm un vēlmēm, tad tavs gun nekad neattīstīsies.

Praktizētājiem vienmēr jārīkojas atbilstoši augstiem standartiem. Tos nepārtraukti ietekmē visa veida sarežģītas sabiedriskas parādības, daudzas rupjas un kaitīgas lietas, kā arī dažnedažādas emocijas un vēlmes. Tas, kas tiek propagandēts televīzijā, filmās un literāros darbos, māca tev, kā kļūt stiprākam un praktiskākam laicīgo ļaužu vidū. Ja tu nespēsi pacelties pāri tam visam, tad aizvien vairāk attālināsies no praktizētāja Sjiņsjin un apziņas stāvokļa, un tavs gun aizvien vairāk kritīsies. Praktizētājiem jācenšas pēc iespējas mazāk saskarties ar šo rupjo un kaitīgo. Viņiem jāsasniedz stāvoklis, kad “skaties, bet neredzi, klausies, bet nedzirdi”, kad citi cilvēki nevar satricināt tavu sirdi. Es bieži mēdzu sacīt, ka laicīgu cilvēku domas mani nespēj skart. Es nekļūstu priecīgs, kad tieku uzslavēts, ne arī noskumstu, kad tieku aizvainots. Lai arī cik nopietnas ir Sjiņsjin problēmas laicīgo cilvēku starpā, es palieku nesatricināms. Praktizētājam jābūt vienaldzīgam pret visām savtīgām tieksmēm, tām nav pat jāpievērš uzmanība. Tikai tad, kad tavi mērķi kļūs skaidri, tu būsi patiesi nobriedis. Ja tu spēj atbrīvoties no spēcīgas tieksmes pēc slavas un pašlabuma un pat uzskati to par kaut ko mazsvarīgu, tad nekas nespēs tevi kavēt vai sarūgtināt un tava sirds vienmēr paliks nesatricināma. Ja vien tu spēsi atbrīvoties no itin visa, tavs prāts gluži dabiskā ceļā kļūs tīrs un skaidrs.

Esmu mācījis jums Dafa un piecus vingrinājumu kompleksus. Esmu noregulējis jūsu ķermeņus, kā arī uzstādījis tajos Faluņ un enerģētiskos mehānismus (Cjidzji). Mani Likuma ķermeņi jūs aizsargās. Jums tiks iedots viss, ko pienākas saņemt. Kursu laikā viss atkarīgs no manis. No šā brīža viss atkarīgs no jums. “Skolotājs ieved jūs pa pilnveidošanās durvīm, bet no jums ir atkarīgs, vai turpināt pilnveidošanos.” Ja tu uzcītīgi mācīsies Dafa, gūsi no tā pieredzi un izpratīsi to, ik brīdi kontrolēsi savu Sjiņsjin, nenogurstoši pilnveidosies, spēsi paciest vissmagākās ciešanas un izturēt vislielākās grūtības, tad es ticu, ka tu noteikti gūsi sekmes sevis pilnveidošanā.

 
 

Gun pilnveidošanas ceļš ir cilvēka sirdī,
Dafa ir bezgalīgs, ciešanas ir kā laiva.

 
 

[1] Lao Dzi — “Dao De dzjin” autors, plašāk pazīstams kā daoisma pamatlicējs. Tiek uzskatīts, ka Lao Dzi dzīvojis aptuveni mūsu ēras 4. gadsimtā.
[2] Haņ Sjiņs — Haņ dinastijas pirmā imperatora Liu Bana armijas virspavēlnieks.

Faluņgun saturs II nodaļa IV nodaļa