Faluņgun saturs 5.vingrojums pielikumi

3. SADAĻA
Vingrinājumu kustību mehānika un principi

1. Pirmais vingrinājums

2. Otrais vingrinājums

3. Trešais vingrinājums

4. Ceturtais vingrinājums

5. Piektais vingrinājums

 

1. Pirmais vingrinājums

 

Pirmais vingrinājums saucas “Buda izstiepj tūkstoš rokas”. Kā par to liecina tā nosaukums, tūkstoš roku Buda vai tūkstoš roku Bodhisatva Guaņjiņ izstiepj savas rokas. Protams, mēs nevaram izpildīt tūkstoš kustības – tu nespēsi tās visas atcerēties, un to izpildīšana tevi nogurdinās. Lai izteiktu šo domu, vingrinājumā mēs izmantojam astoņas vienkāršas pamata kustības. Lai gan tās ir pavisam vienkāršas, šīs astoņas kustības spēj atvērt simtiem enerģētisko kanālu tīklu mūsu ķermenī. Ļaujiet man jums paskaidrot, kādēļ mēs sakām, ka jau no paša sākuma mūsu prakse aizsākas ļoti augstā līmenī. Tas ir tādēļ, ka mēs neatveram vienu vai divus enerģētisko kanālu tīklus – Žeņ un Du enerģētisko kanālu tīklus vai astoņus Ekstra enerģētisko kanālu tīklus. Toties mēs atveram visus enerģētiskos kanālus, un visi tie jau no paša sākuma cirkulē vienlaicīgi. Tādējādi mēs uzreiz sākam praktizēt ļoti augstā līmenī.

Izpildot šo vingrinājumu, ķermenis jāizstiepj un jāatbrīvo. Roku un kāju kustībām jābūt labi saskaņotām. Izstiepjoties, nospriegojot un atslābinot, tās vietas ķermenī, kur enerģija nosprostojusies, tiek atbrīvotas. Protams, kustības nedos nekādu efektu, ja es nebūšu ievietojis tavā ķermenī mehānismu komplektu. Izstiepjoties viss ķermenis pakāpeniski maksimāli izstiepjas līdz pat tādai pakāpei, ka tev šķiet, tu tiec sašķelts divās daļās. Ķermenis tiek izstiepts tā, it kā tas kļūtu ļoti garš un liels. Domu spēks netiek pielietots. Pēc maksimālas izstiepšanas, ķermenis krasi tiek atbrīvots – tiklīdz stiepšanās sasniegusi galējo punktu, ķermenis tūlīt jāatbrīvo. Šī kustība rada tādu pašu efektu kā ar gaisu pildīta ādas soma –saspiežot somu ar roku, gaiss no tās izplūst; noņemot roku no somas, gaiss līdz ar jaunu enerģiju atkal ieplūst somā. Šā mehānisma darbības rezultātā nosprostotās vietas ķermenī tiek atvērtas.

Stiepjot ķermeni, pēdas ar spēku tiek spiestas uz leju un galva stiepta uz augšu, it kā izstiepjot visus enerģētisko kanālu tīklus ķermenī, līdz tie atveras; tad ķermenis tiek krasi atbrīvots – pēc stiepšanās ķermenis krasi jāatbrīvo. Pēc šādu kustību izpildīšanas ķermenis nekavējoties atveras. Protams, mums jāuzstāda tavā ķermenī arī visdažādākie mehānismi. Stiepjot rokas, tās pakāpeniski un spēcīgi jāstiepj līdz pat galējam punktam. Dao sistēmā māca, kā enerģija cirkulē pa trim jiņ un trim jan enerģētisko kanālu tīkliem. Patiesībā rokās ir ne tikai trīs jiņ un trīs jan enerģētisko kanālu tīkli, bet gan simtiem krustu–šķērsu izvietotu enerģētisko kanālu tīklu. Tie visi ir jāatbrīvo no nosprostojumiem un stiepjot jāatver. Mēs jau no paša prakses sākuma atveram visus enerģētisko kanālu tīklus. Parastās pilnveidošanās praksēs, izņemot tās, kurās praktizē cji, tiek pielietota metode, kad simtiem enerģētisko kanālu tīklu tiek iekustināti, vispirms atverot vienu enerģētisko kanālu. Lai atvērtu visus enerģētisko kanālu tīklus, pielietojot šīs metodes, nepieciešams ilgs laiks – neskaitāmi gadi. Mūsu prakses mērķis ir jau pašā sākumā atvērt visus enerģētisko kanālu tīklus, un tādējādi mēs sākam praktizēt jau ļoti augstā līmenī. Katram no jums tas pašos pamatos jāizprot.

Tālāk es runāšu par stājas pozīciju. Nepieciešams stāvēt atbrīvoti, kājas plecu platumā. Pēdām nav jābūt novietotām paralēli, jo mēs šeit neizmantojam neko no kauju mākslām. Daudzās vingrinājumu praksēs tiek izmantota “jātnieka” stāja no kauju mākslām. Tā kā Budas sistēma runā par visu dzīvo būtņu glābšanu, tavām pēdām nav vienmēr jābūt pavērstām uz iekšu. Ceļi un gurni atbrīvoti, ceļus nedaudz ieliekt. Kad ceļi ir nedaudz ieliekti, enerģētisko kanālu tīkli ir atvērti; kad cilvēks stāv, taisni izslējies, enerģētisko kanālu tīkli ķermenī ir saspiesti un nobloķēti. Ķermenis tiek turēts taisni un atbrīvoti. Tev pilnīgi jāatbrīvojas no iekšpuses uz āru, tomēr nekļūstot ļenganam. Galva jātur taisni.

Izpildot šos piecus vingrinājumus, acis ir aizvērtas, taču, mācoties vingrinājumu kustības, tev jātur acis vaļā, lai redzētu, vai tavas kustības ir pareizas. Vēlāk, kad būsi iemācījies kustības un izpildīsi tās patstāvīgi, vingrinājumi jāpilda ar aizvērtām acīm. Mēles gals skar aukslējas, starp apakšējiem un augšējiem zobiem tiek atstāta sprauga, lūpas noslēgtas. Kādēļ mēlei jāskaras pie aukslējām? Kā zināms, īstenas prakses laikā cirkulē ne tikai virspusējais Debesu loks, bet arī visi enerģētisko kanālu tīkli, kuri vertikāli un horizontāli šķērso ķermeni. Turklāt pastāv ne tikai virspusēji enerģētisko kanālu tīkli, bet arī enerģētisko kanālu tīkli iekšējos orgānos un atstarpēs starp iekšējiem orgāniem. Mutes dobums ir tukšs, tādēļ, mēlei pieskaroties pie aukslējām, izveidojas tiltiņš, pa kuru cirkulējot enerģijai, tās plūsma pastiprinās un dod iespēju, enerģijai ritot pa mēli, izveidot apli. Noslēgtās lūpas veido ārējo tiltu, kas ļauj cirkulēt ārējai enerģijai. Kādēļ mēs atstājam spraugu starp augšējiem un apakšējiem zobiem? Tas tādēļ, ka, ja vingrinājuma izpildes laikā tavi zobi būs sakosti, enerģija cirkulējot liks tiem sakosties aizvien ciešāk un ciešāk. Tā ķermeņa daļa, kura ir saspringta, netiks pilnībā pārveidota. Katra ķermeņa daļa, kas netiks atbrīvota, galu galā tiks izslēgta no pārveidošanas un attīstības procesa. Ja starp zobiem tiks atstāta sprauga, tad gan augšējais, gan apakšējais žoklis būs atbrīvots. Tādas ir pamatprasības, izpildot šī vingrinājuma kustības. Šajā vingrinājumā ietvertas arī trīs pārejas kustības, kuras vēlāk atkārtosies arī citos vingrinājumos. Es vēlētos tās šeit izskaidrot.

Lianšou heši (sakļaut rokas pret krūtīm). Izpildot heši, apakšdelmi veido taisnu līniju, elkoņi piepacelti, tādējādi atbrīvojot paduses. Ja paduses ir cieši saspiestas, enerģētiskie kanāli tajās pilnīgi nobloķējas. Pirkstu gali nepaceļas līdz sejas līmenim, bet novietojas pret krūtīm, neatbalstoties pret ķermeni. Starp plaukstām ir tukša telpa. Plaukstu pamatnes, cik vien iespējams, cieši jāsakļauj. Katram nepieciešams iegaumēt šo pozīciju, jo tā atkārtosies daudzas reizes.

Diekou sjaofu (roku salikšana vēdera lejasdaļas priekšā). Elkoņi piepacelti. Vingrinājuma laikā elkoņi jātur uz āru. Mēs uzsveram, ka tam ir savs iemesls: ja paduses nebūs atvērtas, enerģija tiks bloķēta un nespēs brīvi plūst. Izpildot šo pozīciju, vīriešiem kreisā roka ir iekšpusē, sievietēm – labā roka ir iekšpusē. Rokas nepieskaras viena otrai – starp tām tiek ieturēta plaukstas biezuma atstarpe. Divu plaukstu biezuma atstarpe tiek ieturēta starp iekšējo roku un ķermeni, neļaujot rokai skart ķermeni. Kādēļ tā? Kā zināms, pastāv daudz iekšējo un ārējo kanālu. Mūsu praksē mēs paļaujamies uz to, ka tos atvērs Faluņ, jo īpaši Laogun punktu[1] rokās. Patiesībā Laogun punkts ir lauks, kas pastāv ne tikai mūsu fiziskajā ķermenī, bet arī visās mūsu ķermeņa eksistences formās citās dimensijās. Šis lauks ir ļoti liels, tas pat pārsniedz fiziskā ķermeņa roku virspusi. Katrs no šiem laukiem ir jāatver, un mēs paļaujamies uz to, ka Faluņ to paveiks. Rokas tiek turētas atstatu viena no otras, jo tajās – abās rokās – griežas Faluņ. Kad rokas vingrinājuma nobeigumā pārsedzas vēdera lejasdaļas priekšā, enerģija tajās ir ļoti spēcīga. Cits Diekou sjaofu mērķis ir pastiprināt Faluņ vēdera lejasdaļā un Daņtiaņ lauku. Ļoti daudzas lietas – vairāk nekā desmit tūkstoši – attīstās šajā laukā.

Vēl cita pozīcija tiek saukta par Dzje dinjiņ. Mēs to saīsināti saucam par dzjejiņ (roku savienošana). Aplūkosim roku savienošanu – to nevar darīt pavirši. Īkšķi tiek turēti pacelti, veidojot ovālu. Pirksti viegli sakļauti, virsējās rokas pirksti novietoti iedobēs starp apakšējās rokas pirkstiem. Tieši tā tam jābūt. Savienojot rokas, vīriešiem virspusē jāatrodas kreisajai rokai, sievietēm – labajai rokai. Kādēļ tā? Tādēļ, ka vīriešiem ir tīra jan ķermenis, bet sievietēm – tīra jiņ ķermenis. Lai sasniegtu līdzsvaru starp jiņ un jan, vīriešiem jāapslāpē jan un jāļauj izpausties jiņ, kamēr sievietēm jāapslāpē jiņ un jāļauj izpausties jan. Tādēļ dažas no kustībām vīriešiem un sievietēm ir atšķirīgas. Savienojot rokas, elkoņi ir piepacelti – tos nepieciešams vērst uz āru. Kā jūs varbūt zināt, Daņtiaņ centrs atrodas divu pirkstu platuma attālumā zem nabas. Tas ir arī mūsu Faluņ centrs. Tādēļ savienotām rokām jāatrodas nedaudz zemāk, lai turētu Faluņ. Kad tiek atbrīvots ķermenis, daži cilvēki atbrīvo rokas, taču neatbrīvo kājas. Kājas un rokas saskaņoti un vienlaicīgi jāatbrīvo un jāizstiepj.

 

2. Otrais vingrinājums

 

Otrais vingrinājums saucas Faluņ stājas pozīcija. Tā kustības ir ļoti vienkāršas. Vingrinājums sastāv tikai no četrām Rata turēšanas pozīcijām, kuras ir viegli apgūstamas. Neskatoties uz to, šis vingrinājums ir samērā grūts un sasniedz lielu intensitāti. Kas tajā grūts? Visos stājas pozīcijas vingrinājumos nepieciešams ilgu laiku stāvēt mierā. Kad rokas ilgi tiek turētas uz augšu, tās sāk sāpēt. Tādēļ šis vingrinājums nav viegls. Poza stājas pozīcijā ir tāda pati kā pirmajā vingrojumā, taču nav jāstiepjas, cilvēkam vienkārši jāstāv ar atbrīvotu ķermeni. Visas četras pamata pozīcijas sastāv no Rata turēšanas. Lai gan ir tikai četras vienkāršas pamata kustības – šī ir pilnveidošanās pēc Dafa, tāpēc nevar būt tā, ka katra atsevišķa kustība pilnveido tikai vienu atsevišķu pārdabisku spēju vai kaut ko mazsvarīgu; katra atsevišķa kustība ietver daudzas lietas. Ja katras atsevišķas lietas pilnveidošanai būtu nepieciešama viena kustība, tad pilnveidoties nebūtu iespējams. Sacīšu tev, ka lietas, kas uzstādītas tava vēdera lejasdaļā un lietas, kas attīstās mūsu pilnveidošanās gaitā, ir neskaitāmas, to ir simtiem tūkstoši. Ja tu izmantosi vienu atsevišķu kustību, lai attīstītu katru no tām, iedomājies tikai – būs jāiesaista simtiem tūkstošu kustību, tu visas dienas laikā nespēsi tās izpildīt. Tu nogurdināsi sevi un varbūt pat nespēsi tās visas atcerēties.

Ir teiciens: “Dižens ceļš ir ārkārtīgi vienkāršs un viegls.” Vingrinājumi kontrolē visu pārveidošanas procesu kopumā. Ir pat labāk, ka pilnveidošanās vingrinājumos miera stāvoklī nav kustību. Vienkāršas kustības vienlaicīgi arī kontrolē daudzu lietu pārveidošanu plašā mērogā. Jo vienkāršākas kustības, jo iespējami pilnīgāka ir pārveidošana, jo šīs kustības kontrolē itin visu plašā mērogā. Šajā vingrinājumā ietvertas četras Rata turēšanas pozīcijas. Turot Ratu, starp rokām var sajust liela Faluņ rotāciju. To spēj sajust gandrīz katrs praktizētājs. Izpildot Faluņ stājas pozīciju, neviens nedrīkst šūpoties vai lēkāt, it kā viņa praksi kontrolētu nešķīstais gars (futi). Šūpošanās un lēkāšana nav nekas labs – tā nav praktizēšana. Vai esi kādreiz redzējis Budu, Dao vai Dievu tamlīdzīgi lēkājot vai šūpojoties? Neviens no viņiem tā nedara.

 

3. Trešais vingrinājums

 

Trešais vingrinājums saucas Iespiešanās divos galējos polos. Arī šis vingrinājums ir ļoti vienkāršs. Kā liecina tā nosaukums, šajā vingrinājumā enerģija tiek raidīta uz diviem Visuma galējiem poliem. Cik tālu atrodas šie bezgalīgā Visuma galējie poli? Tas pārsniedz tavu iztēli, un vingrinājumā nav jāiesaista domu darbība. Mēs izpildām vingrinājumus saskaņā ar mehānismiem. Tādējādi tavas rokas kustas līdz ar mehānismiem, kurus esmu uzstādījis tavā ķermenī. Arī pirmajam vingrinājumam ir šāda veida mehānismi. Pirmajā dienā es par to neminēju, jo tev nav jātiecas pēc šīm izjūtām, pirms neesi iepazinies ar kustībām. Es raizējos, ka tu nespēsi tās visas atcerēties. Patiesībā tu atklāsi, ka, stiepjot un atbrīvojot rokas, tās automātiski atgriežas savās vietās. Tas saistīts ar mehānismiem, kas uzstādīti tavā ķermenī, un Dao sistēmā tos sauc par “slīdošo roku mehānismiem”. Pabeidzot vienu kustību, tu ievērosi, ka tavas rokas automātiski izslīd, lai izpildītu nākamo kustību. Kad tu jau būsi ilgāku laiku pilnveidojies, šī izjūta pakāpeniski kļūs aizvien nepārprotamāka. Pēc tam, kad es tev tos būšu ievietojis, visi šie mehānismi automātiski sāks darboties. Patiesībā pat tad, kad tu neizpildi vingrinājumus, Faluņ mehānismu darbības vadībā gun pilnveido tevi. Arī sekojošajiem vingrinājumiem ir savi mehānismi. Stāja šajā vingrinājumā ir tāda pati kā Faluņ stājas pozīcijā. Šeit nav stiepšanās, ir tikai jāstāv ar atbrīvotu ķermeni. Ir divu veidu roku kustības. Viena no tām ir uz augšu – uz leju slīdēšanas kustība ar vienu roku, tas ir, viena roka slīd uz augšu, kamēr otra roka slīd uz leju, tad rokas maina pozīcijas. Viena uz augšu – uz leju kustība ar katru roku tiek skaitīta kā viena reize, kustība atkārtojas pavisam 9 reizes. Pēc tam, kad ir izpildītas astoņas ar pusi reizes, apakšējā roka ceļas uz augšu, un sākam izpildīt uz augšu – uz leju slīdēšanas kustības ar abām rokām. Arī tās tiek izpildītas 9 reizes. Vēlāk, ja tu vēlies vairākas reizes atkārtot un palielināt vingrinājuma apjomu, tu vari tās izpildīt 18 reizes – šim skaitlim jādalās ar 9. Tas ir tādēļ, ka mehānisms mainīsies pēc 9 reizēm; tas ir nostiprināts uz 9 reizēm. Turpmāk, izpildot vingrinājumus, tu nevari vienmēr skaitīt līdzi. Kad mehānismi kļūs ļoti spēcīgi, tie pēc 9 reizēm paši no sevis pabeigs kustības. Rokas pašas sakļausies, jo mehānismi mainās automātiski. Tev pat nav jāskaita 9 reizes, kad būs izpildītas 9 slīdēšanas kustības, garantēju, ka tavas rokas pašas virzīsies, lai grieztu Faluņ. Turpmāk tev nav vienmēr jāskaita līdzi, jo vingrinājumi jāizpilda bez nodoma. Ja tev ir nolūks, tad tā ir pieķeršanās. Augsta līmeņa pilnveidošanās praksē netiek pielietota domu darbība – tā norisinās pilnīgi bez nolūka. Protams, ir cilvēki, kuri apgalvo, ka kustību izpilde jau pati par sevi satur nodomu. Tā ir nepareiza izpratne. Ja mēs sakām, ka kustības satur nolūku, kā tad ir ar Budu izpildītajām mudrām vai roku savienošanu un meditāciju, kuru izpilda Dzen budistu mūki un mūki tempos? Vai tad apgalvojums, ka viņiem ir apzināts nodoms, attiecas uz to, cik daudz kustību un mudru tiek izpildītas? Vai tad kustību skaits nosaka to, vai cilvēks dara ar nodomu, vai bez tā? Vai tad tā ir pieķeršanās, ja tiek izmantotas daudzas kustības, un nav pieķeršanās, ja tiek izmantotas tikai dažas kustības? Svarīgs nav kustību skaits, bet drīzāk gan, vai cilvēka dvēselē ir pieķeršanās, un vai ir kas tāds, ko viņš nespēj atstāt. Svarīga ir apziņa. Mēs izpildām vingrinājumus pa mehānismiem un pakāpeniski atmetam mūsu ar nolūku virzīto domāšanu, sasniedzot stāvokli, kurā netiek izmantota domu darbība.

Izpildot uz augšu – uz leju slīdošās roku kustības, mūsu ķermenis tiek īpaši pārveidots. Pa to laiku kanāli mūsu galvvidū tiks atvērti, šis process dažviet pazīstams kā Galvvidus atvēršana. Arī ejas pēdās tiks atvērtas. Šīs ejas ir vairāk nekā tikai Juncjuaņ punkts[2], kurš pats par sevi patiesībā ir lauks. Tā kā cilvēka ķermenim ir dažādas eksistences formas citās dimensijās, praktizējot tavi ķermeņi paplašināsies un tava gun apjoms kļūs lielāks un lielāks, līdz tavi ķermeņi citās dimensijās pārsniegs tavus cilvēka ķermeņa apmērus.

Cilvēkam, izpildot vingrinājumus, galvas virspusē notiek Galvvidus atvēršanās. Galvvidus atvēršanās, par kuru runājam mēs, nav tāda pati kā tantrismā. Tantrismā šī atvēršana nozīmē Baihui punkta atvēršanu un “laimes salmiņa” ievietošanu tajā. Tā ir pilnveidošanās metode, kuru māca tantrismā. Mūsu Galvvidus atvēršana ir citāda. Tā nozīmē izveidot saikni starp Visumu un mūsu smadzenēm. Ir zināms, ka pilnveidošanās budismā arī ietver sevī Galvvidus atvēršanu, bet reti kurš par to zina. Dažās pilnveidošanās praksēs tiek uzskatīts par sasniegumu, ja galvvidū izdodas atvērt kaut vai spraugu. Patiesībā vēl tāls ceļš priekšā. Cik tad lielam jābūt galvvidus atvērumam? Cilvēka galvaskausam jābūt pilnībā atvērtam, un turpmāk tas vienmēr atradīsies automātiskas atvēršanās – aizvēršanās stāvoklī. Cilvēka smadzenes veidos noturīgu saiti ar plašo Visumu. Šāds stāvoklis būs īstena Galvvidus atvēršana. Protams, tas neattiecas uz galvaskausu šajā dimensijā – tas būtu pārāk baisi. Šeit domāts galvaskauss citos izplatījumos.

Arī šis vingrinājums ir ļoti viegli izpildāms. Prasības stājas pozīcijai ir tādas pašas kā iepriekšējos divos vingrinājumos, tomēr bez stiepšanās, kā tas ir pirmajā vingrojumā. Turpmākajos vingrinājumos nav stiepšanās. Cilvēkam jāstāv atbrīvoti, šāda poza nemainīgi jāsaglabā. Izpildot roku slīdēšanu uz augšu – uz leju, katram jābūt pārliecinātam, ka viņa rokas virzās pa mehānismiem. Arī pirmajā vingrinājumā tavas rokas patiesībā slīd pa mehānismiem. Beidzot ķermeņa izstiepšanu un atbrīvošanu, tavas rokas automātiski ieslīd heši pozīcijā. Šādus mehānismus mēs uzstādām tavā ķermenī. Mēs izpildām vingrinājumus pa mehānismiem, tādējādi tos nostiprinot. Tev nav nekādas nepieciešamības pašam pilnveidot gun, šo lomu uzņemas mehānismi. Tu izpildi vingrinājumus, lai pastiprinātu mehānismus. Tu sajutīsi to klātbūtni, ja izpratīsi šā jautājuma būtību un pareizi izpildīsi kustības. Atstarpe starp rokām un ķermeni nav lielāka par 10 cm. Rokām jāatrodas šādā attālumā, lai sajustu mehānismu eksistenci. Daži cilvēki nekad nejūt mehānismu esamību, jo tie nespēj pilnībā atbrīvoties. Laika gaitā, izpildot vingrinājumus, tu lēnām sāksi tos sajust. Vingrinājuma izpildes laikā nav ar nodomu jāceļ cji uz augšu, ne arī jādomā par to, kā ieliet cji vai kā spiest to uz iekšu. Plaukstas visu laiku pavērstas pret ķermeni. Ir viena lieta, kurai gribu pievērst uzmanību: daži cilvēki virza rokas tuvu ķermenim, taču tad, kad rokas nonāk sejas līmenī, tie atvirza rokas tālāk, baidoties, ka tās pieskarsies sejai. Tas nedarbosies, ja rokas atradīsies pārāk tālu no sejas. Tavām rokām jāslīd uz augšu – uz leju tuvu sejai un ķermenim, taču tām nav jābūt tik tuvu, lai skartos pie apģērba. Šī svarīgā prasība katram jāievēro. Ja tavas kustības ir pareizas, tad, izpildot uz augšu – uz leju slīdošās kustības ar katru roku atsevišķi, rokai slīdot uz augšu, plauksta vienmēr būs vērsta uz iekšu.

Tomēr, izpildot uz augšu – uz leju slīdošās kustības ar katru roku atsevišķi, uzmanība jāpievērš ne tikai augšupejošai rokai. Tā kā uz augšu – uz leju slīdošās kustības notiek vienlaicīgi, arī uz leju slīdošā roka ieņem savu pozīciju. Virzoties gar krūtīm, rokas nepārsedzas, jo tādējādi mehānismi tiktu bojāti. Rokas jātur atsevišķi, katra roka virzās tikai pa savu ķermeņa pusi. Rokas ir iztaisnotas, taču tas nenozīmē, ka tās ir saspringtas. Gan rokām, gan ķermenim jābūt atbrīvotiem, taču rokām jābūt iztaisnotām. Tā kā rokas slīd pa mehānismiem, tu sajutīsi, ka mehānismi un spēks liek taviem pirkstiem slīdēt augšup. Izpildot uz augšu – uz leju slīdošās kustības ar abām rokām, rokas var nedaudz pavērt, taču attālums starp tām nedrīkst būt pārāk liels, jo enerģija virzās augšup. Pievērsiet tam īpašu uzmanību, izpildot uz augšu – uz leju slīdošās kustības ar abām rokām. Daži cilvēki, iespējams, agrāk bija pieraduši “iesmelt cji un ieliet to caur galvvidu”. Virzot rokas uz leju, viņi vienmēr tur plaukstas pavērstas uz leju, bet ceļot rokas augšup – plaukstas vērstas uz augšu. Tā nav pareizi – plaukstām jābūt vērstām pret ķermeni. Lai gan kustības tiek sauktas par slīdēšanu uz augšu – uz leju, patiesībā to veic tevī uzstādītie mehānismi – šo funkciju uzņemas tieši šie mehānismi. Domu darbība netiek pielietota. Nevienā no pieciem vingrinājumiem netiek izmantota domu darbība. Vēl – attiecībā uz trešo vingrinājumu – pirms izpildīt vingrojumu, iedomājies sevi par tukšu cilindru vai diviem tukšiem cilindriem. Tas jādara tādēļ, lai, pievienojot šo domu, enerģija varētu brīvi plūst. Tas ir galvenais iemesls. Plaukstas atrodas lotosa pozīcijā.

Tagad runāšu par Faluņ griešanu ar rokām. Kā tas jāgriež? Kādēļ mums jāgriež Faluņ ? Mūsu vingrinājumos atbrīvotā enerģija aizceļo neiedomājami tālu, sasniedzot divus Visuma galējos polus, taču domu darbība netiek pielietota. Tas nav tā kā parastajās praksēs, kurās jau zināmā “ jan ievākšana no debesīm un jiņ ievākšana no zemes” aprobežojas ar Zemes ietvariem. Mūsu vingrinājums dod iespēju enerģijai iespiesties zemē un sasniegt Visuma galējos polus. Tavs prāts nav spējīgs iztēloties, cik bezgalīgi un tāli ir Visuma galējie poli – tas ir vienkārši neaptverami. Pat ja tev tiks dota vesela diena, lai to iztēlotos, tu tomēr nespēsi aptvert, cik tas liels vai kur ir Visuma robeža. Pat ja tu domās pilnībā ļausies savas fantāzijas varai, tu nespēsi rast atbildi, un pēc kāda laika tas tevi nogurdinās. Īstena pilnveidošanās prakse norisinās bez nodoma, nav nepieciešams pielietot domu darbību. Tev nav jāraizējas par vingrinājumu izpildi – kustības virzās pa mehānismiem. Šo funkciju uzņemsies mani mehānismi. Lūdzu, ievērot sekojošo: tā kā vingrinājumu izpildes laikā enerģija izstarojas ļoti tālu, mums vingrinājuma beigās jāgriež Faluņ ar rokām, lai, iegriežot to, vienā mirklī atgrieztu enerģiju ķermenī. Būs pietiekami, ja Faluņ tiks griezts četras reizes. Ja tu griezīsi vairāk nekā četras reizes, tavs vēders uzpūtīsies. Faluņ tiek griezts pulksteņa rādītāja virzienā. Griežot Faluņ, rokas nesniedzas tālāk par ķermeņa robežām, jo tad tas tiek griezts pārāk plaši. Punkts, kurš atrodas divu pirkstu platuma attālumā zem nabas, izmantojams par ass centru. Elkoņiem jābūt piepaceltiem, rokas un apakšdelmi jātur taisni. Kad jūs tikko sākat izpildīt vingrinājumus, kustības nepieciešams izpildīt pareizi, citādi mehānismi deformēsies.

 

4. Ceturtais vingrinājums

 

Ceturtais vingrinājums saucas Faluņ Debesu loks. Mēs šeit izmantojam gan Budas sistēmas, gan Dao sistēmas jēdzienus[3], lai katram tas būtu saprotams. Agrāk šo vingrinājumu sauca par Dižā Faluņ griešanu. Šis vingrinājums nedaudz atgādina Dao sistēmas Lielo Debesu loku, bet mūsu prasības ir atšķirīgas. Jau pirmā vingrinājuma laikā visiem enerģētisko kanālu tīkliem jābūt atvērtiem, lai ceturtā vingrinājuma laikā tie visi vienlaicīgi atrastos kustībā. Enerģētisko kanālu tīkli izvietoti kā cilvēka ķermeņa virspusē, tā arī tā dziļumā, katrā ķermeņa līmenī un tajā skaitā starp iekšējiem orgāniem. Kā tad mūsu praksē virzās enerģija? Mēs prasām, lai visi enerģētisko kanālu tīkli cilvēka ķermenī uzsāktu vienlaicīgu kustību, nevis lai panāktu tikai viena vai divu enerģētisko kanālu tīklu vai astoņu Ekstra enerģētisko kanālu tīklu griešanos. Enerģijas plūsma tādējādi ir samērā spēcīga. Ja cilvēka mugura un priekšējā daļa patiešām var tikt iedalīta jiņ un jan pusēs, tad attiecīgi, kad katrā pusē enerģija ir kustībā, tas nozīmē, ka visas ķermeņa puses enerģija atrodas kustībā. Tiklīdz tu sāc praktizēt Faluņ Dafa, no tā paša brīža tev jāatsakās no jebkādas domas izmantošanas, lai vadītu Debesu loku, jo mūsu praksē visi enerģētisko kanālu tīkli ir atvērti un atrodas vienlaicīgā kustībā. Kustības ir pavisam vienkāršas, un stājas pozīcija ir tāda pati kā iepriekšējā vingrinājumā, izņemot ieliekšanos viduklī. Arī šeit kustībām jāiet pa mehānismu. Šādi mehānismi pastāv arī visos iepriekšējos vingrinājumos, un kustībām atkal jāiet pa mehānismu. Mehānismi, kurus esmu uzstādījis tava ķermeņa ārpusē šim konkrētajam vingrinājumam, nav parasti, tie ir vesels mehānismu līmenis, kas liek kustēties visiem enerģētisko kanālu tīkliem ķermenī. Tie iekustinās visus tava ķermeņa enerģētisko kanālu tīklus nepārtrauktā rotācijā – rotācijā, kas neapstāsies pat tad, kad tu neizpildīsi vingrinājumus. Noteiktā laikā tie griezīsies arī pretējā virzienā. Mehānismi griezīsies abos virzienos; tev nav nepieciešams pie tā īpaši piestrādāt. Tev vienkārši jāseko mehānismiem, kā esam tev mācījuši, un jāatbrīvojas no jebkādas domu darbības. Šis lielais enerģētisko kanālu tīkla līmenis vadīs tevi līdz vingrinājuma nobeigumam.

Izpildot Debesu loka vingrinājumu, visa ķermeņa enerģijai jāatrodas kustībā. Citiem vārdiem sakot, ja viss cilvēka ķermenis patiešām iedalās jiņ un jan pusēs, tad enerģija virzās no jiņ puses uz jan pusi, no ķermeņa iekšpuses uz ķermeņa ārpusi, uz priekšu un atpakaļ, un simtiem tūkstoši enerģētisko kanālu tīklu griežas vienlaicīgi. Tiem no jums, kas agrāk nodarbojās ar citiem Debesu lokiem un izmantoja dažāda veida domu darbību, vai kuriem bija dažādas domas par Debesu loku, praktizējot mūsu Faluņ Dafa, no tā visa jāatbrīvojas. Šīs jūsu iepriekš praktizētās lietas ir tik nenozīmīgas. Ir vienkārši maziedarbīgi, ja tikai viens vai divi meridiāni atrodas kustībā, jo tad attīstība būs pārāk lēna. Ir zināms, ka cilvēka ķermeņa virspusē eksistē meridiāni. Patiesībā meridiāni krustojas vertikāli un horizontāli visā ķermenī, gluži kā asinsvadi, un to blīvums ir pat augstāks nekā asinsvadiem. Tie eksistē cilvēka ķermeņa līmeņos dažādās dimensijās – no ķermeņa virskārtas līdz pat ķermeņiem dziļās dimensijās, kā arī starp iekšējiem orgāniem. Ja cilvēka ķermenis patiešām dalās divās daļās – jiņ un jan – tad jāpanāk, ka izpildot vingrinājumus, vienlaicīgi sāk cirkulēt visa priekšējā vai aizmugurējā puse – tie vairs nav tikai viens vai divi meridiāni. Attiecībā uz tiem no jums, kas agrāk nodarbojās ar Debesu lokiem no citām praksēm, – ja viņi turpinās pielietot domu darbību, izpildot mūsu vingrinājumus, tad pazudinās savu praksi. Tev jāatmet jebkādas domas, kuras tu izmantoji agrāk. Pat ja tavs iepriekšējais Debesu loks bija atvērts, tas vēl neko nenozīmē. Mēs jau esam to tālu apsteiguši, jo mūsu praksē visi enerģētisko kanālu tīkli jau no paša sākuma atrodas kustībā. Stājas pozīcija neatšķiras no iepriekšējiem vingrinājumiem, izņemot ieliekšanos viduklī. Mūsu prasība ir, lai vingrinājuma izpildes laikā rokas virzītos pa mehānismiem, gluži kā trešajā vingrinājumā, kurā rokas slīd uz augšu – uz leju līdz ar mehānismiem. Šajā vingrinājumā, izpildot pilnu loku, jāseko mehānismiem.

Šā vingrinājuma kustības jāatkārto deviņas reizes. Ja vēlies izpildīt vairāk, vari izpildīt astoņpadsmit reizes, galvenais, lai šis skaitlis dalītos ar deviņi. Vēlāk, kad būsi sasniedzis noteiktu līmeni, nebūs nepieciešams skaitīt līdzi. Kādēļ tā? Tādēļ, ka atkārtota kustību izpilde deviņas reizes fiksēs mehānismus. Pēc devītās reizes mehānismi gluži dabiski vadīs tavas rokas uz vēdera lejasdaļu, kur tās pārsegs viena otru. Kad kādu laiku jau būsi izpildījis vingrinājumu, šie mehānismi pēc devītās reizes automātiski vadīs tavas rokas uz vēdera lejasdaļu un pārsegs tās vienu otrai, tev nebūs nepieciešams vairs skaitīt līdzi. Protams, kad tu tikko esi sācis praktizēt, tev jāskaita līdzi, jo mehānismi vēl nav pietiekami spēcīgi.

 

5. Piektais vingrinājums

 

Piektais vingrinājums saucas Dievišķo spēju pastiprināšana. Tas pieder pie augsta līmeņa pilnveidošanās prakses, ar kuru es pats agrāk nodarbojos. Es to padarīju pieejamu plašai publikai, neveicot nekādas izmaiņas. Tā kā ilgāk man vairs nav laika… man būs ļoti grūti rast iespēju apmācīt tevi individuāli. Tagad es tev iemācīšu visu uzreiz, lai turpmāk tev būtu ceļš, pa kuru praktizēt uz augstiem līmeņiem. Šī vingrinājuma kustības nav sarežģītas, nebūt ne, jo dižens ceļš ir vienkāršs un viegls – sarežģītas kustības ne vienmēr ir labas. Neskatoties uz to, tas kontrolē neskaitāmu daudzumu lietu evolūciju plašā mērogā. Šis vingrinājums ir samērā grūts un intensīvs, jo tev nākas ilgu laiku sēdēt meditācijā, lai pilnībā to izpildītu. Šis vingrinājums ir patstāvīgs, lai to izpildītu, nav nepieciešams vispirms izpildīt četrus iepriekšējos vingrinājumus. Protams, visi mūsu vingrinājumi ir ļoti ērti. Ja tev šodien nav pietiekami daudz laika un tu vari izpildīt tikai pirmo vingrinājumu, tad izpildi tikai pirmo. Tu vari pat izpildīt vingrinājumus jauktā kārtībā. Teiksim, šodien tavs grafiks ir ļoti noslogots, un tu vēlies izpildīt tikai otro vingrinājumu, tikai trešo vingrinājumu vai tikai ceturto vingrinājumu – arī tā var darīt. Ja tev laika ir vairāk, vari izpildīt vairāk; ja tev laika mazāk, vari izpildīt mazāk – vingrinājumi ir ļoti elastīgi. Tos izpildot, tu pastiprini mehānismus, ko esmu tev uzstādījis, un nostiprini savu Faluņ un Daņtiaņ.

Mūsu piektais vingrinājums ir patstāvīgs un sastāv no trim daļām. Pirmā daļa sastāv no mudras izpildes, kas paredzēta tava ķermeņa noregulēšanai. Kustības ir tikai nedaudzas, un tās ir pavisam vienkāršas. Otrajā daļā tiek pastiprināts tavs dievišķais spēks. Šeit ir dažas fiksētas pozīcijas, kuru izpildes laikā pārdabiskās spējas un dievišķais spēks no ķermeņa iekšienes tiek pārnests uz tavām rokām, lai vingrinājuma laikā to stiprinātu. Lūk, kādēļ piektais vingrinājums tiek saukts par Dievišķo spēju pastiprināšanu – tas pastiprina cilvēka pārdabiskās spējas. Nākamā daļa ir meditācija un iegrimšana dziļā miera stāvoklī Din[4]. Vingrinājums sastāv no šīm trim daļām.

Vispirms es pastāstīšu par meditāciju. Meditācijā pastāv divi kāju krustošanas varianti; īstenā pilnveidošanās praksē ir tikai divi veidi, kā salikt kājas. Daži cilvēki apgalvo, ka ir vairāk nekā divi veidi: “Palūkojieties uz praksi tantrismā – vai tad tur nav daudzi un dažādi veidi, kā salikt kājas?” Ļauj man paskaidrot, ka tie nav kāju krustošanas paņēmieni, bet gan vingrinājumu pozīcijas un kustības. Īsteni kāju krustošanas veidi ir tikai divi – viens saucas “vienkāršā kāju sakrustošana”, bet otrs – “dubultā kāju sakrustošana”.

Izskaidrošu “vienkāršās kāju sakrustošanas” pozīciju. Šī pozīcija var tikt pielietota tikai kā pagaidu pozīcija, kā palīglīdzeklis, kamēr tu vēl nespēj veikt dubulto kāju sakrustošanu. Vienkāršā kāju sakrustošana tiek veikta, uzliekot vienu kāju virspusē, otru atstājot apakšā. Daudzi cilvēki vienkāršās kāju sakrustošanas laikā sajūt sāpes potītē un ilgi nespēj izturēt šīs sāpes. Pirms vēl ir sākušas sāpēt pašas kājas, sāpes potītē jau kļuvušas nepanesamas. Sāpes potītē rimsies, ja varēsi pagriezt kāju ar pēdu uz augšu. Protams, lai gan es tev lieku šādi izpildīt vingrinājumu, varbūt pašā sākumā tu vēl nespēsi to paveikt. Tev pakāpeniski pie tā jāstrādā.

Par vienkāršo kāju sakrustošanu pastāv daudz dažādu teoriju. Dao sistēmas praksēs māca “vilkt uz iekšu, neizlaižot uz āru”, kas nozīmē, ka enerģija vienmēr tiek vilkta uz iekšu un nekad netiek izlaista laukā. Daoisti cenšas izvairīties no enerģijas izkliedēšanās. Kā viņi to panāk? Parasti viņi noslēdz savus akupunktūras punktus. Bieži vien, sakrustojot kājas, viņi noslēdz vienas kājas Juncjuaņ punktu, paliekot to zem otras kājas potītes un pabāžot otras kājas Juncjuaņ punktu zem pretējās kājas augšstilba. Tāpat arī dzjejiņ pozīcijā. Ar vienas rokas īkšķi viņi nospiež otras rokas Laogun punktu un ar otras rokas Laogun punktu pārsedz pretējo roku, kamēr abas rokas nosedz vēdera lejasdaļu.

Kāju sakrustošanā Faluņ Dafa šādas prasības nav jāievēro. Visas pilnveidošanās prakses Budas sistēmā – vienalga kādā pilnveidošanās skolā – runā par visu dzīvo būtņu glābšanu. Tādēļ viņi nebaidās atdot enerģiju. Pat ja tava enerģija tiek atdota un patērēta, vēlāk, prakses gaitā, tu pilnīgi noteikti vari to atkal papildināt, tādējādi neko nezaudējot. Tādēļ, ka tavs Sjiņsjin kritērijs jau sasniedzis to līmeni, tava enerģija nezudīs. Bet, lai turpinātu paaugstināt savu līmeni, tev jāiztur grūtības. Šajā gadījumā tava enerģija nekādi nezudīs. Mēs neuzstājam uz vienkāršo kāju sakrustošanu, jo patiesībā mēs pieprasām dubulto kāju sakrustošanu, nevis vienkāršo kāju sakrustošanu. Tā kā ir cilvēki, kas vēl nevar sakrustot abas kājas, es izmantoju šo izdevību, lai nedaudz parunātu par vienkāršo kāju sakrustošanas pozīciju. Ja tu vēl nevari sakrustot abas kājas, vari izpildīt vienkāršo kāju sakrustošanu, tomēr tev nepieciešams strādāt pie tā, lai pakāpeniski varētu panākt, ka tiek sakrustotas abas kājas. Mūsu vienkāršajā kāju sakrustošanā vīriešiem labajai kājai jāatrodas apakšā un kreisai kājai – virspusē, sievietēm kreisā kāja ir apakšā, bet labā – virspusē. Patiesībā pareiza vienkāršā kāju sakrustošana ir ļoti grūti izpildāma, jo kājām jābūt sakrustotām vienā līnijā; domāju, ka vienkāršā kāju sakrustošana nav daudz vieglāka par dubulto kāju sakrustošanu. Kāju apakšējām daļām būtībā jāatrodas paralēli – to jācenšas panākt –, un starp kājām un iegurni jābūt atstarpei. Vienkāršo kāju sakrustošanu nav viegli izpildīt. Tādas ir galvenās prasības, izpildot vienkāršo kāju sakrustošanu, bet mēs to no tevis neprasām. Kādēļ tā? Tādēļ, ka šis mūsu vingrinājums pieprasa dubulto kāju sakrustošanu.

Tagad es izskaidrošu dubulto kāju sakrustošanu. Mūsu prasības ir, lai tu sēdētu ar abām sakrustotām kājām, kas nozīmē, ka no vienkāršās kāju sakrustošanas pozīcijas tev jāuzceļ kāja no apakšas virspusē, jāuzvelk tā augšā no ārpuses, nevis no iekšpuses. Tā ir dubultā kāju sakrustošana. Daži cilvēki izpilda samērā ciešu kāju sakrustošanu. To izpildot, abu kāju pēdas ir pavērstas uz augšu, un viņi panāk, ka “pieci centri vērsti pret debesīm”. Lūk, kā Budas sistēmā pārsvarā tiek izpildīta īstena “piecu centru pavēršana pret debesīm” – galvvidus, abas plaukstas un abas pēdas tiek pavērstas uz augšu. Ja vēlies izpildīt brīvu kāju krustošanu, arī tā vari darīt; daži cilvēki dod priekšroku brīvai kāju krustošanai. Taču mēs prasām dubulto kāju sakrustošanu – der gan brīva kāju krustošana, gan cieša kāju sakrustošana.

Pilnveidošanās statiskās metodēs jāsēž meditācijā ilgu laiku. Meditācijas laikā nav jābūt nekādai prāta darbībai – nedomā ne par ko. Mēs sakām, ka tavai Galvenajai apziņai (Džujiši) jābūt skaidrai, jo šajā praksē pilnveidojies tu pats. Tev jāpilnveidojas ar pilnīgi skaidru apziņu. Kā mēs izpildām meditāciju? Mēs prasām, lai katrs no jums apzinātos, ka viņš izpilda vingrinājumu, lai cik dziļā meditācijā būtu iegrimis. Tu pilnīgi noteikti nedrīksti nonākt stāvoklī, kad neko vairs neapzinies. Kāds konkrēts stāvoklis var rasties? Sēžot tu jutīsies tik brīnišķīgi un ērti, it kā sēdētu olas čaumalā. Tev jāapzinās, ka tu pats izpildi vingrinājumu, bet sajutīsi, ka viss tavs ķermenis nespēj pakustēties. Šāds stāvoklis mūsu praksē neapšaubāmi radīsies. Ir vēl cits stāvoklis – sēžot meditācijā, tu varbūt atklāsi, ka tavas kājas ir izgaisušas un tu nespēj atcerēties, kur tās palikušas. Tu atklāsi arī, ka izgaisis tavs ķermenis, rokas un plaukstas, palikusi vairs tikai galva. Ja turpināsi meditēt, tu atklāsi, ka pat tavas galvas vairs nav, palicis vairs tikai tavs prāts – kāds mazumiņš apziņas, kas zina, ka tu šeit meditē. Tev jāsaglabā šī vārā apzināšanās. Ja varēsim sasniegt šādu stāvokli, ar to būs pietiekami. Kādēļ tā? Kad cilvēks praktizē šādā stāvoklī, viņa ķermenis spēj sasniegt vispusīgas pārveidošanās procesu. Šis ir optimāls stāvoklis, tādēļ mēs prasām, lai tu sasniegtu tieši šādu stāvokli. Taču tu nedrīksti iesnausties, zaudēt apziņu vai pieļaut, ka tevi atstāj šī vārā apzināšanās. Ja tu tā darīsi, tad tava meditācija būs bijusi veltīga, tas būs tāpat, it kā tu būtu gulējis, nevis meditējis. Pabeidzot vingrinājumu, rokas savienojas heši pozīcijā un tu izej no miera stāvokļa. Tad vingrinājums ir izpildīts.

 
 

[1] Laogun — akupunktūras punkts plaukstas centrā.
[2] Juncjuaņ — akupunktūras punkts pēdas centrā.
[3] Budas sistēmas un Dao sistēmas jēdzieni — respektīvi, “Faluņ ” un “Debesu loks”.
[4] Din — meditatīvs stāvoklis, kura laikā apziņa ir pilnīgi tukša, bet zinoša.

Faluņgun saturs 5.vingrojums pielikumi