Falundafa.org

SESTĀ LEKCIJA
 

Cjigun psihoze

Pilnveidošanās aprindās pastāv jēdziens "cjigun psihoze", un tam ir diezgan liela ietekme uz sabiedrību, it īpaši, ja vieni cilvēki par to runā tik aktīvi, ka rezultātā citi neuzdrošinās uzsākt praksi. Izdzirdot, ka prakse var novest pie cjigun psihozes, cilvēki baidās praktizēt. Patiesībā es jums teikšu, ka cjigun psihoze nemaz nepastāv.

Diezgan daudz cilvēku ir piesaistījuši sev nešķīstos garus, jo viņu sirds nav taisna. Viņu Galvenā apziņa nespēj kontrolēt sevi, turklāt viņi uzskata, ka tas ir Gun. Cilvēki, kuru ķermeņus kontrolē nešķīstie gari, uzvedas nepiedienīgi, runā neskaidri un juceklīgi, kaut ko neprātīgi izkliedzot. Cilvēki no malas domā, ka tas noticis cjigun prakses dēļ, un aiz bailēm neuzdrošinās praktizēt. Daudzi kļūdaini uzskata, ka tas ir cjigun. Vai tad tā ir nodarbošanās ar cjigun? Tas ir tikai pats, pats zemākais dziedināšanas un organisma stiprināšanas stāvoklis. Taču tas ir ļoti bīstams. Ja tu jau esi pieradis pie šāda stāvokļa, ka tava Galvenā apziņa nav spējīga tevi vadīt, tad tavu ķermeni savā varā var pārņemt Palīgapziņa vai ārējās informācijas, nešķīstais gars vai kas līdzīgs. Tādā situācijā tu vari izdarīt ko bīstamu, turklāt tas rada milzīgu kaitējumu praktizētāju videi. To ir izraisījušas cilvēka nepareizās domas un viņa vēlme izrādīties, un tā nav cjigun psihoze. Daži cilvēki, par kuriem nav zināms, kā viņi kļuvuši par tā sauktajiem cjigun meistariem, arī runā par cjigun psihozi. Patiesībā prakse nevar novest pie cjigun psihozes – lielākā daļa cilvēku ir uzzinājuši par to no literāriem darbiem – kaujas mākslu romāniem un tamlīdzīgi. Ja netici, pāršķirsti senās grāmatas un grāmatas par pilnveidošanos, tur nav tāda jēdziena. Kur tur ir atrodama cjigun psihoze? Nekas tamlīdzīgs vispār nevar notikt.

Cilvēki parasti uzskata, ka cjigun psihoze izpaužas vairākos veidos. Vienu no šiem veidiem es jau pieminēju. Apsēstību ar nešķīsto garu izraisa cilvēka nepareizās domas, viņa stūrgalvīgā vēlme sasniegt kaut kādu "cjigun stāvokli", tieksme izrādīties un citi tamlīdzīgi prāta stāvokļi. Daži atklāti tiecas iegūt pārdabiskās spējas vai arī praktizē viltus cjigun mācības. Šādi cilvēki ir pieraduši prakses laikā atslābināt savu Galveno apziņu tiktāl, ka neko vairs nezina, un savu ķermeni atdod citiem. Tādā gadījumā viņu ķermeni kontrolē Palīgapziņa vai kāda cita ārēja informācija, un tādēļ viņi rīkojas dīvaini. Ja tādam liks nolēkt no ēkas jumta, viņš nolēks, ja liks mesties ūdenī, viņš arī metīsies. Viņam pašam pat dzīvot negribas, savu ķermeni viņš ir atdevis citiem. Šāda uzvedība neattiecas uz cjigun psihozi, bet nozīmē, ka šā cilvēka prakse ir nonākusi uz aplama ceļa. Tas notiek tādēļ, ka sākotnēji viņš to darījis apzināti. Daudzi tā arī domā, ka, neskaidras apziņas stāvoklī šūpojoties šurpu turpu, viņi praktizē cjigun. Patiesībā, ja kāds patiešām praktizē tādā stāvoklī, tas var novest pie ļoti nopietnām sekām. Tā vairs nav cjigun prakse, bet gan parastu cilvēku pieķeršanos un tieksmju sekas.

Vēl viens veids, kā izpaužas līdzīgas parādības, ir gadījumi, kad prakses laikā organismā cirkulējošā cji kaut kur iestrēgst, piemēram, cji ir pacēlusies līdz galvvidum, nevar nolaisties, un cilvēks nobīstas. Cilvēka ķermenis ir mazs Visums. Sevišķi tas attiecas uz prakses metodēm Dao sistēmā, kad kanālu atvēršana ķermenī var izraisīt šādas problēmas. Kad neizdotas atvērt kādu no kanāliem, cji tur iestrēgst un riņķo. Tas var notikt jebkurā ķermeņa daļā, ne tikai galvvidū, tomēr galvvidus ir visjutīgākā ķermeņa daļa. Kad cji iestrēgst galvas augšējā daļā un nevar izlauzties uz leju, cilvēks jūt, ka galva ir smaga un piepampusi, it kā tajā būtu uzvilkta bieza cji cepure un tamlīdzīgi. Taču cji neko nenosaka, tā nevar radīt problēmas un nekādi nevar būt par slimību cēloni. Daži cilvēki neizprot cjigun būtību un bezatbildīgi pauž savu viedokli par to kā par kaut ko mistisku un noslēpumainu, radot sabiedrībā neizpratni. Ļaudis tā arī uzskata, ka tad, kad cji paceļas līdz galvvidum un nevar nolaisties, cilvēkam sākas cjigun psihoze, viņam parādās novirzes un tamlīdzīgi. Tas ir nobiedējis daudzus.

Kad cji paceļas līdz galvvidum un nevar nolaisties, tas ir tikai pagaidu stāvoklis. Dažiem šāds posms var turpināties ļoti ilgu laiku, pat vairāk nekā sešus mēnešus. Šādā situācijā var vērsties pie īsta cjigun meistara, kurš palīdzētu novirzīt cji uz leju. Katru reizi prakses laikā, kad cji nespēj tikt cauri kanālam vai nolaisties, cēlonis mums ir jāmeklē Sjiņsjin – varbūt pārāk ilgi esi aizkavējies vienā līmenī un tev ir nepieciešams paātrināt savu Sjiņsjin paaugstināšanu! Ja tu patiešām paaugstināsi savu Sjiņsjin, tad redzēsi, ka cji spēj nolaisties. Tu pievērs uzmanību Gun izmaiņām savā ķermenī, bet nepievērs uzmanību Sjiņsjin paaugstināšanai. Būtiskas izmaiņas notiks tikai tad, kad tu paaugstināsi savu Sjiņsjin. Ja cji patiešām ir bloķēta, tas nevar radīt nekādas problēmas. Parasti problēmas rada mūsu pašu psihe un baumas, kuras izplata viltus cjigun meistari, apgalvojot, ka cji aizture galvā var radīt novirzes, un cilvēks arī nobīstas. Viņš nobīstas, un tādēļ no bailēm tiešām var rasties problēmas. Tiklīdz esi nobijies, tev rodas bailes, vai tad tā nav pieķeršanās? Tiklīdz tev radusies pieķeršanās, vai tad no tās nav jāatbrīvojas? Jo vairāk tu baidies, jo vairāk tas līdzinās slimībai. Šī tava pieķeršanās ir jānovērš. Tev jāgūst mācība, jāpārvar savas bailes, un tad tu varēsi pacelties uz jaunu līmeni.

Turpmākajā pilnveidošanās gaitā praktizētājiem nebūs komforta. Ķermenī radīsies daudzveidīgs Gun – ļoti spēcīgas lietas, kuras pārvietosies jūsu ķermenī un nemitīgi būs jūtamas, radot dažādas nepatīkamas sajūtas. Galvenais šo nepatīkamo sajūtu iemesls ir tas, ka jūs nepārtraukti baidāties "saslimt". Patiesībā jūsu ķermenī jau ir parādījušās daudzas spēcīgas lietas. Tās visas ir Gun vai pārdabiskas spējas, kā arī vēl daudzas dzīvas būtnes. To kustība ķermenī izraisa niezi, sāpes, sliktu pašsajūtu vai vēl ko citu. Nervu gali šajā laikā arī ir ļoti jutīgi, var rasties dažādas sajūtas. Kamēr ķermenis nepiepildīsies ar augstas enerģijas matēriju, vienmēr būs šādas sajūtas – patiesībā tas ir labi. Kā gan tu pilnveidosies, ja visu laiku uzskatīsi sevi par parastu cilvēku un pastāvīgi domāsi, ka esi saslimis? Kad prakses gaitā pienāks laiks pārbaudījumiem, bet tu joprojām uzskatīsi sevi par parastu cilvēku, tad, manuprāt, tajā brīdī tavs Sjiņsjin būs nokritis līdz parasta cilvēka līmenim. Vismaz šajā jautājumā tu būsi nokritis līdz parasta cilvēka līmenim.

Kā īsteniem praktizētājiem jums vajadzētu skatīties uz jautājumiem no ļoti augsta līmeņa, nevis no parasto cilvēku skatpunkta. Ja tu domā, ka esi saslimis, tad šādas domas tiešām var novest līdz slimībai. Tas ir tādēļ, ka, tiklīdz tu sāc domāt, ka esi saslimis, tavs Sjiņsjin faktiski jau atrodas parasta cilvēka līmenī. Taču, jo īpaši tiem, kas praktizē Gun un īsteni pilnveidojas, šāds stāvoklis nebūt nevar radīt saslimšanas. Kā zināms, cilvēka slimības 70% gadījumu izraisa psiholoģiski iemesli un tikai 30% gadījumu fizioloģiski iemesli. Parasti cilvēkam pirmā neiztur psihe, viņš nav spējīgs izturēt smago garīgo slogu, un tā rezultātā slimība progresē. Parasti tas notiek tā. Minēšu piemēru. Kādu cilvēku piesēja pie gultas, satvēra viņa roku un teica, ka nolaidīs asinis. Pēc tam aizsēja viņam acis, ar kaut ko viegli novilka pa roku (taču nebūt ne līdz asinīm), un tad atvēra ūdens krānu, lai viņš dzirdētu piloša ūdens skaņu. Cilvēks, domādams, ka pil viņa asinis, drīz vien nomira. Patiesībā pilēja ūdens no krāna, nevis asinis, un par nāves iemeslu kļuva viņa psiholoģiskais stāvoklis. Ja tu visu laiku sevi uzskati par slimu, tad pilnīgi iespējams, ka šī doma patiešām novedīs pie tāda rezultāta. Tas ir tādēļ, ka tavs Sjiņsjin jau ir nokritis līdz parasta cilvēka līmenim, bet parastam cilvēkam, protams, nākas slimot.

Ja tu, būdams praktizētājs, visu laiku uzskati šādu stāvokli par slimību, tad faktiski tu pēc tās tīko, tu vēlies iegūt slimību, un slimība var iesakņoties. Praktizētāja Sjiņsjin ir jābūt augstam. Tev nevajag nepārtraukti baidīties, ka tā ir slimība, bailes no slimības arī ir pieķeršanās un var radīt tev nepatikšanas. Pilnveidošanās procesā nepieciešams izskaust karmu. Tas ir mokoši. Bet kur ir dzirdēts, ka Gun pieaugtu komforta apstākļos? Citiem vārdiem sakot, kā gan citādi iespējams novērst tavas pieķeršanās? Pastāstīšu stāstu no budisma reliģijas. Reiz dzīvoja cilvēks, kas, pieliekot milzu pūles, savā prakses ceļā sasniedza Arhata līmeni. Kā gan lai viņš nepriecātos, kad gandrīz jau ir guvis Īsteno Sasniegumu un pilnveidojies par Arhatu? Pārsniedzis Trīs sfēras! Šis prieks ir pieķeršanās, pieķeršanās prieka jūtām. Arhatam nedrīkst būt pieķeršanās, viņa sirdij ir jāsaglabā miers, taču viņš neizturēja, un viņa pilnveidošanās izrādījās veltīga. Ja tā noticis, tad viņam jāsāk sava pilnveidošanās no jauna. Ar milzīgu piepūli viņš atkal sasniedza Arhata līmeni, taču šoreiz viņam parādījās bailes. Viņš teica sev: "Es nedrīkstu priecāties, citādi es atkal nokritīšu." Tiklīdz viņš sāka baidīties, tā atkal cieta neveiksmi. Bailes – tā arī ir pieķeršanās.

Vēl ir tāda situācija, ka cilvēkam ir psihoze, bet apkārtējie apgalvo, ka viņam ir cjigun psihoze. Viens otrs pat gaida, ka es sākšu ārstēt viņa psihozi! Manuprāt, psihoze nav slimība, un man nav laika rūpēties par šīm lietām. Kādēļ? Tādēļ, ka tādiem slimniekiem nav vīrusu, nav patoloģisku izmaiņu ķermenī un nav infekciju. Es uzskatu, ka tā nemaz nav slimība. Psihoze rodas tad, kad cilvēka Galvenā apziņa ir kļuvusi pārāk vāja. Cik vāja tā ir kļuvusi? Tik vāja, ka šis cilvēks vairs nespēj pār sevi valdīt, garīgi slimajiem Galvenā dvēsele atrodas tieši tādā stāvoklī. Cilvēks nevēlas kontrolēt savu ķermeni, viņš visu laiku atrodas neskaidrā stāvoklī un nepazīst dvēseles pacilātību. Šādā stāvoklī viņam traucē gan Palīgapziņa, gan arī ārējās informācijas. Traucē visdažādākās informācijas no dažādiem līmeņiem un dimensijām. It īpaši, ja iepriekšējā dzīvē cilvēka Galvenā dvēsele ir izdarījusi ko sliktu, tad tie, kuriem viņš ir parādā, var atriebties. Visādi var gadīties. Lūk, ko, mūsuprāt, nozīmē psihoze. Kā man tevi ārstēt? Manuprāt, īsta psihoze rodas tieši šādā veidā. Ko tādā gadījumā darīt? Māciet cilvēku un palīdziet viņam atgūt dvēseles pacilātību, taču tas ir ļoti grūti izdarāms. Psihiatriskajā slimnīcā var novērot tādu ainu, ka, ieraugot ārsta rokā elektrošoka steku, pacients aiz bailēm uzreiz norimst. Kādēļ tā notiek? Tādēļ, ka tajā brīdī viņa Galvenā dvēsele atjēdzas. Tā baidās saņemt strāvas triecienu.

Parasti, kad cilvēks ir nolēmis pilnveidoties, viņš vēlas to turpināt, jo ikvienam piemīt Budas būtība un sirds vēlme pilnveidoties Dao. Tādēļ, ja cilvēki jau ir mācījušies kādu no prakses metodēm, tad daudzi no viņiem visu atlikušo dzīvi ar to nodarbosies. Neatkarīgi no tā, vai viņi spēj sekmīgi pilnveidoties, neatkarīgi no tā, vai ir ieguvuši Likumu, tomēr savā sirdī viņi tiecas sekot Dao un vienmēr vēlas praktizēt. Visi apkārtējie, gan darbā, gan uz ielas, gan kaimiņi, zina, ka cilvēks ir praktizētājs, zina, ka viņš nodarbojas ar praksi. Tad padomājiet, kurš gan iepriekšējos gadus ir patiesi veltījis sevi pilnveidošanās praksei? Neviens! Tikai īstena pilnveidošanās var mainīt cilvēka dzīves ceļu. Ja viņš ir tikai parasts cilvēks, kas nodarbojas ar praksi, lai atbrīvotos no slimībām un stiprinātu organismu, tad kurš gan ies mainīt viņa likteni? Parastam cilvēkam kādu dienu nākas saslimt vai sastapties ar nepatikšanām. Kādu dienu viņš var saslimt ar psihozi vai nomirt. Tāds ir parasta cilvēka dzīves ceļš. Tu redzi, kā cilvēks parkā praktizē, bet patiesībā viņš nav īstens praktizētājs. Viņam ir vēlēšanās pilnveidojoties sasniegt augstu līmeni, taču viņš nav saņēmis īstenu Likumu, un tādēļ viņam tas neizdosies. Viņš vēlas pilnveidoties uz augstiem līmeņiem, taču joprojām vēl ir dziedināšanas un organisma stiprināšanas zemā līmeņa praktizētājs. Neviens nav mainījis viņa dzīves ceļu. Tādēļ viņam nākas slimot. Ja cilvēks nepievērš uzmanību De, tad no slimības viņš neatbrīvosies. Nevar būt, ka cjigun prakse vien ļautu cilvēkam atbrīvoties no slimībām.

Praktizētājam ir patiesi jāpraktizē pilnveidošanās, pievēršot lielu uzmanību Sjiņsjin, un tikai tad viņš var atbrīvoties no slimībām. Tā kā cjigun prakse nav vienīgi fiziska vingrošana, bet gan kas tāds, kas pārsniedz parasto cilvēku lietas, tad prasības praktizētājiem ir jāpiemēro, balstoties uz daudz augstākiem principiem un standartiem. Tikai stingri ievērojot tos, praktizētājs sasniegs mērķi. Tomēr daudzi praktizētāji tā nerīkojas, tādēļ tie joprojām paliek parasti cilvēki, un, kad pienāks laiks, viņi tā kā tā saslims. Kādu dienu cilvēkam galvā izveidosies trombs, viņš saslims ar to vai citu slimību, vai arī ar psihozi. Visi taču zina, ka viņš ir praktizētājs, tādēļ, kad šis cilvēks kļūs vājprātīgs, visi teiks, ka tieši prakses dēļ viņam radusies cjigun psihoze. Lūk, kāds zīmogs jau ir uzspiests. Padomājiet, vai tas ir taisnīgi? Nespeciālisti to nesaprot, un pat mums, lietpratējiem, un daudziem praktizētājiem ir grūti saprast notikušā patiesos iemeslus. Ja cilvēks saslimtu ar psihozi mājās, tad tas vēl nebūtu nekas, bet arī tad ļaudis varētu teikt, ka cilvēks ir saslimis cjigun prakses dēļ. Taču, ja tas notiks prakses nodarbību vietā, tad sliktāk vairs nevar būt, tev uzspiedīs tādu zīmogu, ka neizdosies to vairs notīrīt. Pat laikrakstos rakstīs, ka cjigun prakse noved pie cjigun psihozes. Daži cilvēki akli nostājas pret cjigun: "Lūk, tikko šis cilvēks tik labi praktizēja, bet nu piepeši kaut kas tāds..." Kas cilvēkam kopš dzimšanas ir lemts, tas arī dzīvē piepildīsies. Varbūt viņš cietīs arī no citām slimībām vai ar viņu atgadīsies kādas nepatikšanas, vai tad ir taisnīgi visu vainu novelt uz praksi? Par piemēru minēsim ārstu slimnīcā. Ja viņš ir kļuvis par ārstu, vai tad viņš savā dzīvē nekad neslimos, vai tā tas būtu jāsaprot?

Tādēļ jāteic, ka daudzi cilvēki nezina patiesību par cjigun, nezina cjigun principus un runā aplamības. Tiklīdz rodas kāda problēma, cjigun uzreiz tiek uzspiesti visdažādākie zīmogi. Cjigun sabiedrībā ir kļuvis populārs pavisam nesen. Daudzi stūrgalvīgi turas pie uzskatiem un pastāvīgi neatzīst, nomelno un noraida cjigun. Nav zināms, kas viņiem padomā. Šiem cilvēkiem cjigun tik ļoti traucē, it kā viņiem būtu kāda saistība ar to. Tiklīdz kāds piemin cjigun, šie cilvēki uzreiz apgalvo, ka tas ir ideālistisks. Cjigun ir zinātne, daudz augstāka zinātne. Šo cilvēku aizspriedumu pamatā ir viņu stūrgalvība un ierobežotās zināšanas.

Vēl ir tāda situācija, kuru pilnveidošanās aprindās sauc par "cjigun stāvokli". Šādam cilvēkam rodas garīgas ilūzijas, taču tam nav nekāda sakara ar cjigun psihozi. Šis cilvēks ir ļoti racionāls. Vispirms paskaidrošu, kas tad ir "cjigun stāvoklis". Kā zināms, pilnveidojoties liela nozīme ir cilvēka iedzimtajam pamatam. Visās pasaules valstīs ir ticīgie. Ķīnā jau vairākus gadu tūkstošus ir budisma un daoisma sekotāji. Viņi tic, ka labais tiks atlīdzināts ar labo, bet par ļauno pienāksies sods. Taču ir arī tādi, kas tam netic. It īpaši kultūras revolūcijas laikā tas tika kritizēts un uzskatīts par māņticību. Ir tādi cilvēki, kas par māņticību uzskata visu, ko viņi nespēj izprast un kas nav aprakstīts grāmatās vai ko mūsdienu zinātne vēl nav pierādījusi, vai arī cilvēcei tas vēl nav zināms. Agrāk šādu cilvēku bija ļoti daudz, tagad to ir kļuvis salīdzinoši mazāk. Tas ir tādēļ, ka dažas parādības, pat tad, ja tu tās neatzīsti, jau reāli izpaužas mūsu dimensijā. Jūs neuzdrīkstaties skatīties patiesībai acīs, taču tagad cilvēki jau droši runā par to. Redzētais un dzirdētais palīdz cilvēkiem arvien vairāk uzzināt par cjigun praksi.

Daži cilvēki ir tik stūrgalvīgi, ka, tiklīdz tu ieminies par cjigun, viņi no sirds sāk smieties par tevi. Viņi uzskata, ka tu nodarbojies ar māņticību un ka tas ir ļoti smieklīgi. Kad tu sāc runāt par atsevišķiem cjigun fenomeniem, viņi uzskata to par tumsonību. Lai gan šie cilvēki ir ļoti stūrgalvīgi, tomēr tas nenozīmē, ka viņiem ir slikts iedzimtais pamats. Ja cilvēks ar labu iedzimto pamatu sāks praktizēt, viņa Debesu acs, iespējams, atvērsies ļoti augstā līmenī, un var parādīties pārdabiskas spējas. Šāds cilvēks netic cjigun, taču nav pasargāts no slimībām. Kad saslims, viņš dosies uz slimnīcu. Ja rietumu medicīna viņu neizārstēs, nāksies vērsties pie Ķīnas medicīnas. Ja Ķīnas medicīna un tautas līdzekļi arī nepalīdzēs, viņš atcerēsies par cjigun. Viņš padomās: "Izmēģināšu laimi, paskatīšos, vai cjigun spēs mani izārstēt." Viņš ļoti negribīgi sāks ar to nodarboties. Tā kā viņam ir ļoti labs iedzimtais pamats, tad, tiklīdz viņš sāks ar to nodarboties, viņam uzreiz viss lieliski izdosies. Varbūt viņš iepatiksies kādam skolotājam, un šī Augstākā dzīvā būtne citā dimensijā viņam palīdzēs. Un, lūk, viņam atvērsies Debesu acs vai arī viņš sasniegs daļēju Apskaidrību. Viņa Debesu acs atvērsies ļoti augstā līmenī, un viņš uzreiz ieraudzīs dažas Visuma patiesības, kā arī viņam parādīsies pārdabiskas spējas. Padomājiet, vai viņa prāts izturēs tādus pārdzīvojumus, kad viņš ieraudzīs šo situāciju? Kāds gan būs viņa dvēseles stāvoklis? Tas, ko viņš agrāk uzskatīja par māņticību un absolūti neiespējamu, tas, par ko smējās, kad citi to pieminēja, tagad patiesi atklājas viņa acīm visā savā realitātē, un viņš patiesi saskaras ar to. Viņa smadzenes var netikt ar to visu galā, cilvēks izjūt pārmērīgu spiedienu uz psihi. Tas, ko viņš saka, citiem nav saprotams, taču ar loģiku tam viss ir kārtībā. Viņš vienkārši nespēj sabalansēt pareizas attiecības starp abām pusēm. Viņš atklāj, ka cilvēce daudz ko dara nepareizi, bet pareizs bieži izrādās tajā pusē notiekošais. Ja viņš rīkosies saskaņā ar tās puses likumiem, tad ļaudis teiks, ka viņš kļūdās. Ļaudis viņu nesaprot un runā, ka prakse novedusi viņu līdz cjigun psihozei.

Patiesībā tā tas nav. Lielākajai daļai no jums, praktizētājiem, nekas tāds vispār nevar atgadīties. Tādā "cjigun stāvoklī" var nonākt tikai ļoti stūrgalvīgi cilvēki. Vairākumam šeit klātesošo ir atvērta Debesu acs, un tādu ir ļoti daudz. Viņi patiešām ir redzējuši citas dimensijas, taču nav pārsteigti un jūtas ļoti labi. Viņu prāts neizjūt spriedzi, un viņiem neparādīsies šāds "cjigun stāvoklis". Cilvēks, kurš atrodas "cjigun stāvoklī", uzvedas ļoti saprātīgi, viņa runa ir gudrības piepildīta un ļoti loģiska. Tikai parastie cilvēki netic tam, ko viņš saka. Šis cilvēks stāsta, ka ir redzējis kādu mirušo, kurš viņam pateicis, kas jādara. Vai tad parastie cilvēki viņam noticēs? Tad viņš saprot, ka, izrādās, tādas lietas jātur pie sevis un par tām nevajag runāt. Pēc tam, kad viņš iemācās sabalansēt pareizas attiecības starp abām pusēm, viss nostājas savās vietās. Tādiem cilvēkiem parasti piemīt pārdabiskas spējas, un tā nav cjigun psihoze.

Eksistē vēl kāds fenomens, kuru sauc "īstenais ārprāts", bet šādi gadījumi notiek ļoti reti. Īstenais ārprāts, par kuru mēs runājam, nenozīmē, ka cilvēks patiešām ir sajucis prātā. Tas nav jāsaprot šādā nozīmē, būtībā tas nozīmē patiesuma pilnveidošanu. Kas tad ir īstenais ārprāts? Es teikšu, ka starp simt tūkstošiem praktizētāju ir iespējams tikai viens šāds gadījums, un tas notiek ļoti reti. Šis fenomens nav plaši izplatīts, un tam nav nekādas ietekmes uz sabiedrību.

Parasti īstenā ārprāta stāvoklim ir kāds priekšnosacījums. Šā cilvēka iedzimtajam pamatam ir jābūt īpaši labam, un pašam cilvēkam ir jābūt jau krietni gados. Pusmūža cilvēkam vairs nepietiks laika, lai pabeigtu savu pilnveidošanos. Cilvēks ar īpaši labu iedzimto pamatu parasti nāk ar misiju no augstākajiem līmeņiem. Ikviens baidās nonākt cilvēku sabiedrībā tādēļ, ka ar izdzēstu atmiņu nevienu vairs nevarēs atpazīt. Nonākot parasto cilvēku sabiedrības vidē, viņš nokļūst tās ietekmē un tādējādi var iestigt slavas un personīgo interešu purvā. Beigu beigās viņš var nokrist līdz parasto cilvēku līmenim, no kura nekad vairs nespēs izkļūt. Tādēļ neviens neuzdrīkstas nākt uz Zemi, visi baidās no tā. Gadās, ka cilvēks pēc ierašanās šajā pasaulē tiešām pagrimst, tiešām nokrīt un savas dzīves laikā izdara daudz slikta. Ja cilvēks dzīvo un cīnās savu savtīgo interešu dēļ, viņš var sastrādāt daudz sliktu darbu un iestigt parādos. Viņa skolotājs redz, ka viņš var nokrist. Kādreiz šim cilvēkam bija noteikts Sasnieguma statuss, nevar taču ļaut viņam tā vienkārši nokrist! Ko darīt? Skolotājs ļoti raizējas, jo nav tāda veida, lai cilvēks atsāktu pilnveidošanos. Kur viņam šajā laikā atrast skolotāju? Viņam taču ir jāatgriežas pie pirmsākuma, jāpilnveidojas atpakaļ no paša sākuma. Bet vai tas ir viegli izdarāms? Īpaši šādā vecumā viņš nepaspēs pabeigt pilnveidošanos. Kur gan lai viņš atrod dvēseles un dzīves pilnveidošanas metodi?

Tikai ļoti īpašos apstākļos un tikai tad, ja cilvēkam ir īpaši labs iedzimtais pamats, viņam drīkst piemērot šo "īstenā ārprāta" metodi. Gadījumā, kad vairs nav nekādu cerību uz to, ka cilvēks pats varētu atgriezties, tikai tad var tikt pielietota šāda metode. Cilvēku piespiež atrasties neprāta stāvoklī, nobloķējot noteiktas vietas viņa smadzenēs. Piemēram, cilvēks baidās no aukstuma, baidās no netīrības, bet, ja tiks nobloķēta tā smadzeņu daļa, kas kontrolē šīs sajūtas, pēc šo daļu nobloķēšanas cilvēkam radīsies psihiskas problēmas un viņš tiešām kļūs neprātīgs. Taču parasti tāds cilvēks nedara neko sliktu, nelamājas un nekaujas, bieži vien dara labu, tomēr ir ļoti cietsirdīgs pret sevi. Tā kā viņš nejūt aukstumu, tad ziemā, viegli ģērbies, ar basām kājām staigā pa sniegu, un viņa kājas asiņo. Turklāt viņš nezina, kas ir netīrība, un uzdrošinās ēst ekskrementus un dzert urīnu. Es agrāk pazinu cilvēku, kurš ar apetīti košļāja sasalušus zirga mēslus; viņš varēja izciest tādas mokas, kādas parasts cilvēks ar normālu psihi nespētu izturēt. Padomājiet tikai, cik daudz viņam nāksies izciest šā ārprāta laikā. Protams, parasti šiem cilvēkiem ir pārdabiskās spējas, un visbiežāk tās parādās sievietēm gados. Agrāk sievietēm bija mazas, nosaitētas kājiņas, tomēr tas netraucēja šādai sievietei pārlēkt pāri divus metrus augstai sienai. Mājinieki, redzot, ka viņa ir sajukusi prātā un visu laiku skrien ārā uz ielas, ieslēdza viņu mājā. Tomēr, līdzko visi aizgāja, viņa atslēdza slēdzeni, pavēršot pret to pirkstu, un nokļuva uz ielas. Viņu saslēdza dzelzs ķēdēs, bet viņa, sagaidījusi, kad visi ir prom, nokratīja važas. Tādai neko nevar padarīt, un šādā veidā cilvēks var pārciest daudz grūtību. Tā kā viņai nācās daudz un ļoti smagi ciest, viņa ātri norēķinājās par saviem grēkiem. Tas viss ilgst ne vairāk kā trīs gadus, parasti gadu vai divus. Viņas pārdzīvotās ciešanas bija diezgan lielas. Tiklīdz tas viss beidzās, viņa uzreiz saprata, kas bija noticis. Šādi viņa pabeidza savu pilnveidošanos. Viņai uzreiz atvērās Gun un parādījās daudzas brīnumspējas. Aprakstītais gadījums ir sastopams ārkārtīgi reti, taču vēsturē tādi gadījumi ir zināmi. Cilvēkiem ar vidusmēra iedzimto pamatu šādu pārbaudījumu nebūs. Ir zināms, ka vēstures gaitā patiešām ir bijuši vājprātīgi budistu mūki, vājprātīgi daoieši, ir saglabājušies pieraksti par to. Ir zināms par trako budistu mūku, kurš templī ar slotu slaucīja Cjiņam virsū netīrumus, un par ārprātīgo daoieti... Literatūras klasikā ir daudz šādu stāstu.

Es jums teikšu, ka tā dēvētā "cjigun psihoze" jeb "uguns iešana un neprāts", aplūkojot tās senāk lietoto apzīmējumu tā burtiskā nozīmē, vienkārši neeksistē. Ja kāds tik tiešām var izsaukt uguni, tad, manuprāt, šis cilvēks ir vienkārši neparasts. Vajag viņam tikai atvērt muti, un viņš jau izspļauj liesmu, izstiepj roku – un aizdedzina cigareti. Manuprāt, tās ir pārdabiskas spējas!

Dēmoniskie traucējumi prakses laikā

Ko nozīmē "dēmoniskie traucējumi prakses laikā"? Tas nozīmē, ka, nodarbojoties ar praksi, mēs bieži sastopamies ar traucējumiem. Kādā veidā prakses laikā var rasties dēmoniskie traucējumi? Cilvēks vēlas pilnveidoties, bet tas ir ārkārtīgi grūti. Īsteni pilnveidoties bez mana Likuma ķermeņa aizsardzības tev neizdosies. Līdzko tu iziesi uz ielas, tava dzīvība var tikt apdraudēta. Cilvēka Dvēsele ir nemirstīga, tādēļ iepriekšējās dzīvēs, darbojoties sabiedrībā, tu, iespējams, paliki kādam parādā, kādu aizvainoji vai izdarīji ko nelāgu, un tagad tas, kuram tu esi parādā, tevi meklē. Budismā runā, ka cilvēks dzīvo cikliskā karmas dzēšanas procesā. Ja tu kādam esi parādā, tad viņš tevi meklēs, lai piedzītu parādu. Ja viņš paņems no tevis vairāk nekā nepieciešams, nākamreiz viņam to nāksies tev atdot. Ja dēls neciena vecākus, nākamajā dzīvē viņi samainīsies vietām. Lūk, tā viss iet pa apli. Tomēr mēs redzam, ka dēmons patiešām rada traucējumus un neļauj tev praktizēt. Tam visam ir sava iepriekšnolemtības saikne, visam ir savi cēloņi, un nav pieļaujams, ka tas notiktu bez iemesla.

Visbiežāk sastopamā dēmonisko traucējumu forma praktizēšanas laikā izpaužas šādi – tad, kad tu nepraktizē, visapkārt ir klusums. Ja jau tu esi ieguvis prakses metodi, tad vēlies nodarboties ar to biežāk. Taču, līdzko tu apsēdies meditēt, uzreiz parādās trokšņi. Dzirdami automašīnu skaņu signāli, koridorā atskan soļi, balsis, klaudz durvis, skan radio – klusums ir izgaisis kā nebijis. Kad tu nenodarbojies ar praksi, apstākļi ir normāli. Tiklīdz tu sāc praktizēt, tūlīt parādās trokšņi. Daudzi nekad nav domājuši par to, kādēļ tā notiek. Viņi vien pabrīnās un ir sarūgtināti, ka nākas nodarbību pārtraukt. Viens "izbrīns" tevi jau ir apturējis, bet tas taču ir dēmons, kurš tev traucē, liekot citiem tā uzvesties. Tas ir visvienkāršākais traucējumu veids, lai neļautu tev praktizēt. Praktizējot tu iegūsi Dao, bet vai to, ko biji parādā, esi nomaksājis? Tie, kam tu esi parādā, nevar ar to samierināties, viņi neļauj tev praktizēt. Taču šāds stāvoklis var parādīties tikai noteiktā līmenī, pēc kāda laika tas pāries. Citiem vārdiem sakot, kad parāds būs nomaksāts, dēmonam vairs neļaus tevi traucēt. Tā kā pilnveidošanās mūsu Faluņ Dafa praksē notiek salīdzinoši ātri, tad arī paaugstināšanās līmeņos notiek salīdzinoši ātri.

Pastāv arī cita dēmonisko traucējumu forma. Ikviens zina, ka praktizējot var atvērties Debesu acs, un daži pēc tās atvēršanās, mājās praktizējot, var ieraudzīt biedējošus skatus un briesmīgas sejas. Kāds ar pinkainiem matiem, draudīgi žestikulējot, gribēs cīnīties ar tevi – ļoti biedējoši. Dažkārt praktizēšanas laikā aiz loga parādās draudīgas sejas – skats ir diezgan baiss. Kādēļ rodas šāda situācija? Tie visi ir traucējumi, ko rada dēmoni. Tomēr mūsu Faluņ Dafa skolā šādi gadījumi ir sastopami ļoti reti, teiksim, aptuveni viens procents. Lielākā daļa no jums ar to nesaskarsies. Tā kā no šāda veida parādībām mūsu praksei nav nekāda labuma, viņiem nav ļauts šādā veidā tev traucēt. Taču parastajās praksēs šāda veida iejaukšanās ir izplatīta parādība, un tā turpinās ļoti ilgu laiku. Ir cilvēki, kas nobīstas un pārtrauc praktizēt. Klusās vakara stundas ir piemērotas praktizēšanai, bet pēkšņi tavā priekšā var nostāties ne īsti cilvēks, ne īsti velns, – cilvēks ir pārāk nobijies un vairs neuzdrošinās praktizēt. Mūsu Faluņ Dafa praksē tādas lietas parasti nenotiek. Taču retos gadījumos mēdz būt izņēmumi, jo daži cilvēki atrodas ļoti īpašā situācijā.

Pastāv arī tādas prakses metodes, kurās pilnveidojas gan iekšēji, gan ārēji – vienlaicīgi praktizē kaujas mākslas un pilnveidojas iekšēji. Šādas prakses metodes ir bieži sastopamas Dao sistēmā. Cilvēki, kas praktizē šīs metodes, bieži sastopas ar šāda veida dēmonisko iejaukšanos, kad kāds ierodas, lai ar viņu cīnītos. Parastās prakses metodēs šāda parādība nepastāv, ar to var saskarties tikai praksēs, kurās cilvēki pilnveidojas gan iekšēji, gan ārēji un nodarbojas ar kaujas mākslām. Pasaulē ir daudz cilvēku, kuri pilnveidojas saskaņā ar Dao mācību. Daudzi nodarbojas ar kaujas mākslām – pilnveidojas gan iekšēji, gan ārēji. Arī tiem, kuri nodarbojas ar kaujas mākslām, attīstās Gun. Kādēļ tā? Viņi ir atbrīvojušies no pieķeršanās slavai, pašlabumam un tamlīdzīgām lietām, un tādēļ viņiem attīstās Gun. Tomēr tieksmi cīnīties viņi atmet ļoti lēnām, tādēļ ar viņiem bieži notiek šādi gadījumi, kas, atrodoties noteiktā līmenī, regulāri atkārtojas. Sēžot meditācijā, cilvēks neskaidri zina, ka kāds cits arī praktizē, un tad viņa Dvēsele atstāj ķermeni un dodas meklēt šo cilvēku, lai mērotos ar viņu spēkiem un noskaidrotu, kuram ir lielākas spējas. Un tā sākas cīņa. Citās dimensijās arī iespējama līdzīga situācija, atnāks kāds no citas dimensijas mēroties spēkiem un uzsāks cīņu. Ja viņš neatbildēs uz izaicinājumu, atnācējs patiešām var viņu nogalināt – tā nu viņi cīnās. Katru reizi, tiklīdz cilvēks iemieg, kāds noteikti ierodas, lai pacīnītos ar viņu, un tādēļ viņš visu nakti nav gulējis. Patiesībā tas viss tiek sarīkots, lai izskaustu viņa pieķeršanos cīņām. Ja viņš neizskaudīs šo tieksmi, tādas cīņas atkārtosies visu laiku, vairākus gadus, neļaujot cilvēkam izkļūt no šā līmeņa. Šādā stāvoklī viņš nevar turpināt praktizēt, jo viņa fiziskais ķermenis neizturēs tik lielu enerģijas patēriņu. Laikus neatrisinot šo situāciju, cilvēks var zaudēt spēkus. Tāda parādība ir ļoti bieži sastopama starp cilvēkiem, kuri pilnveidojas gan iekšēji, gan ārēji. Mūsu iekšējās pilnveidošanās metodē šādi gadījumi nenotiek un nav pieļaujami. Šādi dažādu veidu traucējumi, par kuriem es tikko stāstīju, ir sastopami samērā bieži.

Ir vēl kāds dēmonu radīts traucējums, ar kuru sastopas katrs praktizētājs, tajā skaitā arī praktizētāji mūsu skolā. Tas ir tā sauktais "seksuālais dēmons". Tas ir ļoti nopietns traucējums. Parasto cilvēku sabiedrībā eksistē laulības dzīve, tā cilvēku sabiedrībā var radīt pēcnācējus. Tieši tādā veidā cilvēce attīstās – cilvēku sabiedrībā eksistē jūtas, tādēļ parastiem cilvēkiem šāda rīcība ir pilnībā pašsaprotama. Cilvēkiem ir jūtas: dusmas ir jūtas, prieks – arī jūtas, mīlestība ir jūtas, naids – arī jūtas, patika ar kaut ko nodarboties – tās ir jūtas, nepatika ar kaut ko nodarboties – tās arī ir jūtas; kādu tu uzskati par labu, bet kādu ne – tās visas ir jūtas. Parastie cilvēki dzīvo tieši šo jūtu dēļ. Taču praktizētājs nav parasts cilvēks, tādēļ, izvērtējot lietas, tas nedrīkst izmantot šo principu, ir jāpaceļas tam pāri. Mums jāizturas bezkaislīgi un jāsaglabā mierīga sirds attiecībā uz ikvienu pieķeršanos, ko rada šīs jūtas, lai beigu beigās pilnībā no tām atbrīvotos. Kaisle un sekss ir cilvēku pieķeršanās, un mums no tām visām ir jāatbrīvojas.

Mūsu pilnveidošanās skola neparedz, ka tiem, kuri pilnveidojas parastu cilvēku vidē, jākļūst par mūkiem vai mūķenēm, jauniem cilvēkiem vēl jāveido ģimenes. Kā tad raudzīties uz šo jautājumu? Es jau minēju, ka mūsu skola ir vērsta tieši uz cilvēka sirdi, mēs neprasām, lai tu patiešām zaudētu kaut ko materiālā ziņā. Gluži pretēji, tieši saskaroties ar parasto cilvēku sabiedrības materiālajām interesēm, tiek pilnveidots tavs Sjiņsjin, patiesi paaugstinās tieši tavs Sjiņsjin. Ja varēsi atmest šo sirdi, tad varēsi atsacīties no visa, tajā skaitā, protams, varēsi atmest materiālās intereses. Ja tu šo sirdi neatmetīsi, tad nevarēsi ne no kā atsacīties. Tādēļ īstenas pilnveidošanās mērķis ir tieši sirds pilnveidošana. Pilnveidojoties tempļos, tevi piespiedīs atteikties no šīm lietām. Tas tiek darīts tādēļ, lai tu atstātu šo sirdi, tevi piespiež atteikties no tām, lai tu par tām nedomātu – tiek pielietota šāda metode. Mēs neprasām iet šādu ceļu. Mēs prasām, lai tu vienaldzīgi izturētos pret materiālām interesēm, tādēļ pilnveidošanās mūsu skolā ir vispamatīgākā. Mēs nevēlamies padarīt tevi par mūku vai mūķeni. Mēs pilnveidojamies parastu cilvēku vidū, un nākotnē mūsu prakses metode izplatīsies arvien plašāk un plašāk. Ja katrs Faluņ Dafa praktizētājs pielīdzinās sevi mūkam, tas neder. Mūsu prasība ir šāda: tu praktizē, bet tava "otra puse" varbūt nepraktizē, taču tas nav pieļaujams, ka prakses dēļ jūs izšķiraties. Saglabājiet mierīgu sirdi, saskaroties ar seksuālajiem jautājumiem, nepiešķiriet šai dzīves pusei pārāk lielu nozīmi, kā to dara parastie cilvēki. It īpaši tagad, kad sabiedrībā izplatās tā sauktā seksuālās brīvības ideoloģija, kad erotika samaitā cilvēkus. Daži pievērš tai lielu uzmanību, bet mums, praktizētājiem, ir jāpaliek pret to vienaldzīgiem.

No augstiem līmeņiem raugoties, izskatās tā, it kā parastie cilvēki sabiedrībā vienkārši mīcītos pa dubļiem. Tie mīcās pa dubļiem, neliekoties ne zinis par netīrību, spēlējas dubļos zemes virsū! Mēs sakām – nedrīkst pieļaut, ka tādēļ ģimenē rastos nesaskaņas, pašreizējā stadijā saglabā mierīgu sirdi, saglabā normālu, harmonisku laulības dzīvi, un ar to pietiks. Nākotnē, sasniedzot noteiktu līmeni, tev būs cits stāvoklis, atbilstošs tam līmenim. Pašlaik pietiek ar to, ka ievērosi šādu stāvokli – tāda ir mūsu prasība. Protams, nedrīkst uzvesties tā, kā to dara cilvēki šobrīd. Tas ir briesmīgi!

Šeit jāpiemin vēl kas. Kā zināms, praktizētāja ķermenim piemīt enerģija. Pēc šiem kursiem 80 līdz 90% mūsu skolnieku ne tikai kļūs veseli, bet iegūs arī Gun. Tavam ķermenim jau tagad piemīt ļoti spēcīga enerģija. Pašreizējā stadijā tavs Gun nav proporcionāls tavam Sjiņsjin. Pagaidām tavs Gun ir augstāks, tev tas tika paaugstināts, un tagad paaugstinām tavu Sjiņsjin. Pakāpeniski tu to panāksi, galvoju, ka tas notiks tuvāko dienu laikā. Lūk, kāpēc mēs jau nedaudz priekšlaicīgi tā izdarījām; vārdu sakot, tev ir radusies zināma enerģija. Enerģija, kura tiek izstrādāta, pilnveidojoties īstenā Likumā, ir tīra un žēlsirdīga, tādēļ visi šeit sēdošie sajūt labestīgu un žēlsirdīgu lauku. Es tā esmu praktizējis, tā esmu pilnveidojies, tādēļ nesu sevī šīs lietas. Visi šeit sēdošie izjūt neizsakāmu harmoniju, nevienam nav sliktu domu, pat par smēķēšanu neviens neatceras. Nākotnē, ja tu rīkosies saskaņā ar mūsu Dafa prasībām, tad tavas pilnveidošanās gaitā izstrādātais Gun arī būs tāds pats. Nepārtraukti paaugstinoties Gun spēkam, tava ķermeņa izstarotā Gun enerģija arī kļūs diezgan spēcīga. Pat ja tā vēl nav tik spēcīga, tu tāpat vari apvaldīt parastos cilvēkus, kuri atrodas tava lauka sfērā. Vai arī, kad esi mājās, iespējams, ka tu savaldīsi mājiniekus. Kāpēc? Tev pat nav nepieciešamības par to domāt, jo mūsu lauks ir tīrs un labestīgs lauks, žēlsirdības lauks, taisnu domu lauks, tādēļ apkārtējiem tik viegli nerodas sliktas domas un viņi nevar brīvi darīt sliktu. Mūsu laukam var būt tāda ietekme.

Reiz es teicu: "Kad Budas gaisma apspīd visu, tad tikumība un taisnīgums harmonizē it visu." Citiem vārdiem sakot, mūsu ķermeņa izstarotā enerģija var izlabot visus nepareizos stāvokļus. Ja tu nedomā par šīm lietām, tad šā lauka ietekmē nemanot apvaldi arī savu "otro pusi". Ja tev šāda doma nenāk prātā un tu vari par to nedomāt, tad pilnīgi iespējams, ka tava "otra puse" arī to neatcerēsies. Taču ne vienmēr tā ir. Mūsdienās atliek tikai ieslēgt televizoru, lai ieraudzītu ko tādu, kas viegli rada iekāri, bet parastā situācijā tev var būt savaldoša ietekme. Nākotnē, kad tu nonāksi pie pilnveidošanās augstos līmeņos, tev arī bez maniem padomiem būs skaidrs, kā rīkoties. Tad tev būs cits stāvoklis un saglabāsies harmoniska dzīve. Tādēļ nav vērts pārāk uztraukties par šīm lietām, citādi tā būs sava veida pieķeršanās. Starp laulātajiem nepastāv jautājums par erotiku, ir vienkārši vēlēšanās. Būs labi, ja šajā jautājumā tu saglabāsi mierīgu attieksmi un dvēseles līdzsvaru.

Ar kādu seksuālo dēmonu var iznākt saskarties? Ja tev nav pietiekami laba koncentrēšanās spēja, tad tas parādīsies sapnī. Tas uzradīsies pēkšņi, kad tu gulēsi vai sēdēsi meditācijā. Vīrietim var parādīties skaista sieviete, bet sievietei – skaists vīrietis, turklāt vēl tavā gaumē, taču tie būs kaili. Līdzko tev pavīdēs doma, tā notiks akts, un tas kļūs par realitāti. Padomā labi, praktizētājiem šī fiziskā ķermeņa esences enerģija ir paredzēta, lai pilnveidotu dzīvi, to nedrīkst visu laiku tā tērēt. Tu neizturēji seksuālās iekāres pārbaudījumu, kur gan tas der? Varu jums teikt, ka ar tādu situāciju sastapsies ikviens no jums, es garantēju, ka sastapsieties ar to. Izklāstot Likumu, es izstaroju uz jūsu smadzenēm spēcīgu enerģiju. Iespējams, ka, aizejot no šejienes, jūs neatcerēsieties visu, ko es šeit stāstīju. Taču, kad radīsies reāla situācija, tu noteikti atcerēsies manis sacīto. Ja vien tu uzlūkosi sevi kā praktizētāju, tajā pašā brīdī spēsi atcerēties, spēsi kontrolēt sevi, un tad šo pārbaudījumu būsi izturējis. Ja tu pirmo reizi neizturēsi, tad nākamreiz būs grūtāk. Taču mēdz būt arī tā, ka cilvēks, kurš pirmo reizi neiztur, pamostoties rūgti nožēlo notikušo. Iespējams, ka tāds noskaņojums un tāds dvēseles stāvoklis palīdzēs pastiprināt šo iespaidu, un nākamreiz tu varēsi sevi kontrolēt un izturēt pārbaudījumu. Tiem, kuri neiztur pārbaudījumu, un piedevām nepiešķir tam nekādu nozīmi, turpmāk būs ļoti grūti kontrolēt sevi. Tas noteikti tā būs.

Šāds traucējumu veids mēdz būt no dēmona, bet var būt arī no Skolotāja, kurš tevi pārbauda, izmantojot tādu paņēmienu kā lietu radīšana no nekā. Pastāv abas iespējas, un ikvienam tas ir jāiztur. Tas būs pirmais pārbaudījums tavā pilnveidošanās ceļā, kuru mēs sākam no parastu cilvēku līmeņa, un ikvienam nāksies ar to sastapties. Minēšu jums šādu piemēru. Kad es lasīju lekciju Vuhaņas pilsētā, tur bija kāds skolnieks, apmēram trīsdesmit gadu vecs vīrietis. Atgriezies mājās pēc manas lekcijas, viņš apsēdās meditācijas pozā un uzreiz ieslīga miera stāvoklī. Tad pēkšņi viņš ieraudzīja, ka no vienas puses parādās Buda Amitaba, bet no otras puses – Laodzi. To visu skolnieks pats pastāstīja pieredzes apmaiņas laikā. Abi paskatījās uz viņu un, nesakot ne vārda, devās prom. Drīz parādījās Bodhisatva Guaņjiņ. Rokās viņa nesa ziedu vāzi, no kuras vijās balta dūmaka. Viss skaidri redzams, kā uz delnas, puisis priecājās. Pēkšņi dūmaka pārvērtās par apbrīnojami skaistām dievietēm, kuras lidinājās viņam apkārt. Dievietes dejoja viņam par prieku, un viņu kustības bija ļoti graciozas! "Bodhisatva apbalvo mani par centību," puisim pavīdēja doma, "atsūtījusi skaistules izklaidēt mani." Līdzko skolnieks nopriecājās, daiļavas pēkšņi kļuva kailas, tās sāka apskaut un glāstīt viņu. Skolnieks uzreiz kļuva modrs – viņam jau bija paaugstinājies Sjiņsjin. Pirmā doma, kas viņam ienāca prātā: "Es neesmu parasts cilvēks, esmu praktizētājs, jūs nedrīkstat pret mani tā izturēties, es pilnveidojos Faluņ Dafa." Līdzko šī doma parādījās, vienā mirklī viss izzuda, patiesībā tā bija tikai ilūzija. Tad atkal parādījās Buda Amitaba un Laodzi. Norādot uz puisi, Laodzi smaidot teica Budam Amitabam: "Šo puisi var mācīt." Tas nozīmē, ka puisis ir labs un viņu var mācīt.

Kad vēstures gaitā vai arī augstākās dimensijās raugās, vai cilvēks ir spējīgs pilnveidoties, lielu uzmanību pievērš cilvēka seksuālajai vēlmei un iekārei, tādēļ mums pret šīm lietām jābūt patiesi vienaldzīgiem. Tomēr jūs pilnveidojaties parastu cilvēku vidē, tādēļ neviens nepieprasa, lai šajā jautājumā tu ierobežotu sevi pilnībā. Vismaz pašreizējā stadijā tev jāizturas pret to vienaldzīgi, un tu nedrīksti būt tāds, kāds biji iepriekš. Praktizētājiem nepieciešams rīkoties tieši tā. Kad prakses laikā rodas kādi traucējumi, tev iemesli ir jāmeklē pašam sevī. Padomā, no kā tu vēl neesi atbrīvojies.

Sava prāta radītie dēmoni

Ko nozīmē "sava prāta radītie dēmoni?" Cilvēka ķermenim katra līmeņa dimensijā ir materiālais lauks; vienā īpašā laukā atspoguļojas visas Visuma matērijas, un, lai gan tie ir tikai atspulgi, tās arī ir materiālas eksistences formas. Tas, kas atrodas tavā dimensijas laukā, pakļaujas tavām domām. Citiem vārdiem sakot, kad tu savā dimensijas laukā skaties ar savu Debesu aci, ja tu tikai mierīgi vēro, nepiejaucot klāt savas domas, tad tev atklāsies patiesā aina. Taču, līdzko tev galvā pavīdēs kāda doma, tā viss, ko tu ieraudzīsi, būs maldīgs – tas tad arī ir "sava prāta radītie dēmoni" vai tā sauktās "vēlmju radītās pārvērtības". Daži praktizētāji nespēj izturēties kā praktizētāji un nespēj valdīt pār sevi. Viņi dzenas pēc pārdabiskajām spējām un ir pieķērušies nenozīmīgām spējām un paņēmieniem, un pat tam, ko sadzird no citām dimensijām. Viņi stūrgalvīgi dzenas pēc šīm lietām. Tieši šādiem cilvēkiem visvieglāk rodas "sava prāta radītie dēmoni", un tieši viņiem ir visvieglāk nokrist. Nav svarīgi, līdz cik augstam līmenim esi pilnveidojies. Tiklīdz parādīsies tāda problēma, tu vari nokrist līdz pašai apakšai un būsi pilnībā pazudināts. Tā ir ļoti nopietna problēma. Šis gadījums nav līdzīgs pārējiem, kad tavs Sjiņsjin šajā reizē neiztur pārbaudījumu un krītas, taču praktizētājs vēl var piecelties pēc kritiena un pilnveidoties tālāk. Taču, tiklīdz parādīsies problēma ar "sava prāta radītiem dēmoniem" – viņš pazudinās visu savu dzīvi. Tāda problēma rodas īpaši tiem, kuru Debesu acs praktizējot ir atvērta noteiktā līmenī. Tāda problēma rodas arī tiem, kuri viegli pakļaujas ārējo informāciju ietekmei. Viņi tic visām informācijām no ārpuses. Tādēļ daži no jums, kuru Debesu acs ir atvērta, tiks pakļauti dažādu informāciju traucējumiem.

Minēsim piemēru. Zemā pilnveidošanās līmenī ir ļoti grūti panākt, lai sirds paliktu nesatricināma. Tu varbūt skaidri neredzi, kā izskatās Skolotājs. Reiz pēkšņi ieraudzīji, ka atnācis gigantisks svētais. Viņš tevi slavē un kaut ko māca. Ja tu to pieņemsi, tavs Gun nonāks haosā. Tiklīdz tu kļūsi priecīgs un atzīsi to par savu skolotāju, tu sekosi viņam. Taču arī viņš nav sasniedzis Īsteno Sasniegumu. Citās dimensijās viss var palielināties un samazināties, tas notiek tavu acu priekšā. Svētā giganta izskats tevi ir saviļņojis! Tiklīdz sirds kļūs prieka pilna, vai tad tu neiesi pie viņa mācīties? Ja praktizētājs nespēj pilnībā sevi kontrolēt, tad viņu ir ļoti grūti glābt, viņš var viegli sevi pazudināt. Visi debesu iemītnieki ir svētie, tomēr arī viņi nav sasnieguši Īsteno Sasniegumu, viņiem tāpat vēl nāksies iet pa sešiem pārdzimšanu lokiem. Tu tik viegli atzini viņu par savu skolotāju un sekoji viņam, taču līdz kādam līmenim viņš tevi aizvedīs? Viņš pats nav sasniedzis Īsteno Sasniegumu. Vai tādā gadījumā tu neesi pilnveidojies veltīgi? Tādēļ tavā Gun radīsies sajukums. Cilvēkam ir ļoti grūti panākt, lai sirds paliek nesatricināma. Es jums saku, ka tā ir viena no nopietnākajām problēmām, un nākotnē daudzi no jums ar to sastapsies. Es jau esmu izklāstījis tev Likumu, bet tas, vai spēsi sevi kontrolēt, ir atkarīgs no tevis paša. Es tev pastāstīju par šādu gadījumu. Lai neviena tikšanās ar citu skolu Apskaidrotajiem nesatricina tavu pārliecību – pilnveidojies tikai vienā skolā. Lai neviens Buda, neviens Daoss, neviens svētais vai dēmons neiedragā tavu apņēmību – tikai tad tev būs cerība uz panākumiem.

"Sava prāta radītie dēmoni" var izpausties arī citādi. Varbūt ieraudzīsi mirušos radiniekus, kuri, raudot gaužas asaras, lūgs tevi izdarīt to vai ko citu. Visādi var notikt. Vai šādā situācijā ir viegli palikt vienaldzīgam? Tu lutini savu bērnu, mīli savus vecākus. Taču tavi vecāki jau ir devušies uz viņsauli, un, lūk, viņi lūdz, lai tu kaut ko izdari... to, ko tu nedrīksti darīt, ja izdarīsi, būs slikti. Lūk, cik grūti būt praktizētājam. Runā, ka budisma reliģija jau ir nonākusi haosā, konfūcisma saturs ir iekļauts budisma reliģijā. Cieņa pret vecākiem, mīlestība pret bērniem – tas viss jau ir tur iekļauts, taču budismā nav tāda satura. Kā to saprast? Dvēsele ir cilvēka patiesā dzīvība. Tā māte, kas radījusi tavu Dvēseli, ir tava īstā māte. Sešos pārdzimšanu lokos tev ir neskaitāmas mātes, varbūt viņas ir cilvēki, bet varbūt arī ne. Visās tavās pārdzimšanās tev ir neskaitāms daudzums bērnu. Kas ir tava māte, kas ir tavi bērni – pēc nāves neviens nevienu vairs nepazīs. Tev vienalga būs jānomaksā savi karmiskie parādi. Cilvēki dzīvo maldos un nekādi nespēj atstāt šīs lietas. Kāds nevar atbrīvoties no pieķeršanās savam bērnam, uzskatot viņu par pašu labāko. Taču bērns nomirst, un, lai arī cik brīnišķīga būtu viņa māte, tā arī nomirst. Bēdu pārņemtais cilvēks vēlas viņiem sekot. Tu pat nepadomāji, vai tie nav nākuši, lai tevi mocītu. Tādā veidā viņi neļauj tev normāli dzīvot.

Parastie cilvēki, iespējams, to nesaprot, taču, ja būsi pieķēries tam visam, tad nemaz nevarēsi pilnveidoties, un tādēļ budismā nav tāda satura. Ja vēlies pilnveidoties, tad tev ir jāatbrīvojas no cilvēka jūtām. Protams, mēs sevi pilnveidojam parasto cilvēku sabiedrībā, mums ir jāciena vecāki, jāaudzina bērni, jebkuros dzīves apstākļos jāuztur labas attiecības ar cilvēkiem, jādara cilvēkiem labu, vēl jo vairāk saviem radiniekiem. Jāuztur labas attiecības ar visiem, tajā skaitā ar saviem vecākiem un bērniem. Mums vienmēr ir jārūpējas par citiem – tādai sirdij vairs nepiemīt egoisms, tā ir līdzjūtības un žēlsirdības pilna. Runājot par jūtām – tās ir raksturīgas parastiem cilvēkiem, to dēļ viņi dzīvo.

Daudzi nespēj sevi kārtīgi kontrolēt, tādējādi radot sev grūtības pilnveidošanās ceļā. Kāds apgalvo, ka Buda viņam kaut ko ir teicis. Kāds tev pateiks, ka šodien ar tevi notiks nelaime, kāda tā būs un kā no tās izvairīties, vai arī kāds būs laimīgās loterijas biļetes numurs – steidzies, tā ir tava. Tie visi ir dēmoni, kuri pateiks tev priekšā, kā gūt labumu parasto cilvēku sabiedrībā, izņemot gadījumu, kad tavai dzīvībai draud briesmas un tev pateiks, kā no tām izvairīties. Ja tu tikai vēlies gūt labumu parasto cilvēku vidū, tu neizturēsi šos pārbaudījumus un nespēsi paaugstināties. Ja tu ērti dzīvosi starp parastajiem cilvēkiem, kā gan varēsi pilnveidoties? Kā tu pārveidosi savu karmu? Kur tad būs vide, lai tu varētu paaugstināt savu Sjiņsjin un pārveidot karmu? Atcerieties manus vārdus, lai arī kas notiktu. Dēmons var tevi vēl paslavēt, sacīdams, ka tu esi sasniedzis tik augstu līmeni, ka esi Varens Buda vai Dižens Daoss, un viņš domājot, ka tu esi neparasts, – taču tas viss ir meli. Visiem, kas patiesi pilnveidojas uz augstākajiem līmeņiem, nepieciešams atbrīvoties no ikvienas pieķeršanās. Saskaroties ar ko tādu, jums jābūt modriem!

Prakses laikā jums var atvērties Debesu acs. Kad Debesu acs ir atvērusies, rodas atbilstošas pilnveidošanās grūtības. Protams, ja Debesu acs nav atvērta, arī rodas tam atbilstošas pilnveidošanās grūtības. Pilnveidošanās nav viegla nevienā gadījumā. Pēc Debesu acs atvēršanās, kad tev sāk traucēt daudzveidīgas informācijas, patiešām kļūst grūti sevi kontrolēt. Acis žilbst no brīnumaino lietu pārpilnības, kuras tu redzi citās dimensijās. Tur viss ir tik skaists un burvīgs, ka var iekārdināt tevi. Ja tava sirds nebūs mierīga, traucējumi varēs tevi ietekmēt, un tavā Gun radīsies sajukums, parasti tā tas notiek. Tādēļ cilvēkam, kuram ir problēma ar "sava prāta radītiem dēmoniem" un kurš nav spējīgs valdīt pār sevi, var rasties arī cita situācija. Piemēram, tiklīdz cilvēkam rodas nepareiza doma, viņam draud briesmas. Reiz viņam atvērās Debesu acs, viņš visu skaidri ieraudzīja un tūlīt nolēma: "Laikam jau esmu neparasts, šajā nodarbību vietā mana Debesu acs redz labāk nekā citiem. Es varu praktizēt Skolotāja Li Faluņ Dafa un spēju tik labi mācīties – esmu labāks par citiem. Jā, jā, es neesmu parasts cilvēks." Tādas domas pašas par sevi jau ir aplamas. Tomēr viņš domā: "Varbūt es arī esmu Buda? Nu, jāpaskatās uz sevi." Paskatījās uz sevi – un patiešām ieraudzīja sevi kā Budu. Kādēļ tā? Tas ir tādēļ, ka visa matērija dimensijas lauka robežās ap viņa ķermeni pārveidojas viņa domu ietekmē. Tas tad arī ir fenomens, ko mēs saucam par "vēlmju radītajām pārvērtībām".

Visas no Visuma atspoguļotās lietas pārvēršas viņa domu ietekmē. Tas, kas eksistē viņa dimensijas lauka robežās, mainās līdz ar viņa domām, tajā skaitā arī atspulgi, kas arī ir materiālas eksistences formas. Viņš domā: "Es esmu Buda. Varbūt man ir Budas apģērbs?" Tad viņš palūkojas un tūdaļ ierauga sevi Budas apģērbā – cilvēks ir ārkārtīgi priecīgs. "Varbūt es neesmu mazs Buda?" viņš paskatās, patiešām – liels Buda. "Varbūt es atrodos augstāk par Li Hundži!?" Paskatījās, un tā arī ir – viņš atrodas augstāk nekā Li Hundži. Daži to visu ir dzirdējuši paši savām ausīm. Tas ir dēmons, kas traucē viņu un saka: "Tu atrodies augstāk nekā Li Hundži. Lūk, cik augstāks tu esi par Li Hundži." Un viņš tam ir noticējis. Vai tu padomāji, kā pilnveidosies turpmāk? Vai agrāk esi nodarbojies ar sevis pilnveidošanu? Un kurš tevi mācīja? Īstenam Budam, kas ieradies mūsu pasaulē ar noteiktu misiju, arī nepieciešams sevi pilnveidot no sākuma, jo iepriekšējo Gun viņam nedos. Vienkārši viņa pilnveidošanās norit ātrāk. Tiklīdz tādam cilvēkam parādīsies līdzīga situācija, viņam būs ārkārtīgi grūti atbrīvoties no tās, jo uzreiz radīsies pieķeršanās. No šā brīža viņš uzdrošinās apgalvot: "Es esmu Buda. Turpmāk jums nevajadzēs mācīties pie citiem, jo es taču esmu Buda, es jums teikšu, ar ko un kā nodarboties." Un viņš sāk tā rīkoties.

Vai tad Čančuņas pilsētā nebija tāds cilvēks? Sākumā viņš nepavisam nebija slikts cilvēks, bet pēc tam ar viņu atgadījās šāds stāsts. Viņš, lūk, esot kļuvis par Budu un galu galā pasludināja, ka ir augstāks par visiem. Tas viss notika tādēļ, ka cilvēks nespēja valdīt pār sevi un padevās savas pieķeršanās spēkam. Kādēļ notiek šādas parādības? Budismā saka tā: "Lai ko tu arī ieraudzītu, nepievērs tam uzmanību, tas viss ir dēmonu radītās ilūzijas." Tev tikai jāieslīgst meditācijā un jāpilnveidojas uz augšu. Kādēļ tev neļauj vērot šīs ainas, neļauj pieķerties šīm lietām? Tādēļ, ka baidās tieši no šīs problēmas parādīšanās. Budisma reliģijā nav intensīvas sevis pilnveidošanas metodes, un sūtrās nav norādījumu, kā atbrīvoties no tamlīdzīgas problēmas. Toreiz Šakjamuni neizklāstīja šādu Likumu. Lai izvairītos no tādas problēmas kā "sava prāta radītie dēmoni" un "vēlmju radītās pārvērtības", viņš nodēvēja visas pilnveidošanās laikā radušās ainas par dēmoniskām ilūzijām. Kad cilvēkiem parādās pieķeršanās, iespējams, rodas šīs dēmoniskās ilūzijas, no kurām ir ļoti grūti atbrīvoties. Iespējams, tāds cilvēks, atdodot sevi dēmonam, var tikt galīgi pazudināts. Tā kā viņš sevi sauc par Budu, tad jau atrodas dēmona varā un beigu beigās var piesaukt nešķīsto garu vai ko tamlīdzīgu un var tikt pilnībā pazudināts. Viņa sirds jau ir samaitāta, un viņš pilnībā nokritīs – tādu jau ir diezgan daudz. Piemēram, mūsu kursos arī tādi ir. Šiem cilvēkiem ir pašpārliecināts tonis un pašapmierināts izskats. Galu galā viņi paši nezina, kas ar tiem notiek, un pat budisma reliģijā izvairās no šā temata. Esmu pastāstījis par vēl vienu dēmonisko traucējumu formu, ko sauc par "sava prāta radītiem dēmoniem" jeb "vēlmju radītām pārvērtībām". Pekinā ir tādi skolnieki, un arī citās vietās tādi ir parādījušies. Turklāt tas ir radījis praktizētājiem ļoti nopietnus traucējumus.

Man jautā: "Skolotāj, kādēļ Jūs to nenovēršat?" Padomājiet, ja es noņemtu visus šķēršļus tavā pilnveidošanās ceļā, kā gan tu varētu pilnveidoties? Tikai tad, ja pastāv dēmoniskas iejaukšanās, var noskaidrot, vai tu spēj turpināt pilnveidošanos, vai vari izprast patiesību, vai vari šādos apstākļos pārvarēt traucējumus un turpināt pilnveidošanos mūsu skolā. Cilvēka pilnveidošanās ir līdzīga tam, kā lieli viļņi skalo smiltis. Tikai tas, kas beigās paliek, ir īsts zelts. Es saku, ka bez šāda veida šķēršļiem cilvēka pilnveidošanās būtu pārāk viegla. Manuprāt, tev jau tā ir pārāk viegli praktizēt. Diženās Apskaidrotās būtnes augstos līmeņos, redzot notiekošo, nespēj palikt vienaldzīgas: "Ko tu dari? Vai tu glāb cilvēkus? Viņu ceļā nav nekādu šķēršļu, vai iespējams sasniegt pilnību tik ātri, vai tad tā ir pilnveidošanās? Jo ilgāk praktizē, jo ērtāk, nav nekādu traucējumu, vai tad tā var?" Šis ir jautājums, un es arī esmu par to domājis. Jūsu pilnveidošanās sākumā es novācu daudzus tādus dēmonus. Taču tā turpināt arī nedrīkst. Man teica: "Tu esi padarījis viņu pilnveidošanos pārāk vieglu. Cilvēkiem nemaz nav tik daudz grūtību, pretrunas starp viņiem nebūt nav tik asas. Viņiem joprojām ir ļoti daudz pieķeršanos, kuras tie nespēj atmest! Vai šajā juceklī un haosā viņi spēs saprast tavu Dafa – tas pats par sevi vēl ir jautājums!" Pastāv tāda problēma, tādēļ būs arī traucējumi un pārbaudījumi. Kā es jau iepriekš minēju, tā ir viena no formām, kādā izpaužas dēmons. Patiesi glābt cilvēku ir ļoti grūti, bet pazudināt to ir ārkārtīgi viegli. Līdzko tava sirds vairs nebūs taisna, tava pilnveidošanās uzreiz cietīs neveiksmi.

Galvenajai apziņai ir jābūt stiprai

Visā dzīves procesā, savu neskaitāmo pārdzimšanu laikā, viss sliktais, ko cilvēks sastrādājis, rada viņam nelaimes. Savukārt praktizētājiem tas rada karmiskus šķēršļus. Tādēļ pastāv dzimšana, novecošana, slimības un nāve. Tā ir parastā karma. Ir vēl kāda ļoti spēcīga karma, kurai ir ļoti liela ietekme uz praktizētājiem. To sauc par "domu karmu". Kamēr cilvēks ir dzīvs, viņš domā. Tā kā cilvēks atrodas parasto cilvēku maldos, tad viņam bieži vien rodas domas par slavu, pašlabumu, iekāri un naidu, un laika gaitā izveidojas spēcīga domu karma. Citās dimensijās it viss ir dzīvs, arī karma. Kad cilvēks sāk pilnveidoties īstenā Likumā, viņam ir jāatbrīvojas no karmas, proti – jālikvidē un jāpārveido karma. Karma, protams, tam pretojas, un tādēļ cilvēkam rodas nepatikšanas, šķēršļi. Taču domu karmai piemīt spēja tiešā veidā iekļūt cilvēka smadzenēs, kā rezultātā cilvēkam galvā rodas dažādi nievājoši vārdi par Skolotāju un Dafa, dažādi ļauni nodomi un lamuvārdi. Tādējādi daži praktizētāji nesaprot, kas notiek, un notur tās par savām domām. Citi uzskata, ka tur rīkojas nešķīstais gars. Tomēr tā tas nav. Tās ir domu karmas darbības sekas cilvēka smadzenēs. Tie, kuriem ir vāja Galvenā apziņa, var nokļūt savas domu karmas varā un izdarīt kaut ko sliktu. Šādi cilvēki pazudinās sevi un kritīs lejā. Tomēr vairākums cilvēku spēj atbrīvoties no savas domu karmas, spēj pretoties tai ar savām ļoti spēcīgām domām (stipru Galveno apziņu). Šādu cilvēku var izglābt, viņš prot atšķirt labu no slikta, proti, viņam ir laba izpratnes spēja. Mans Likuma ķermenis palīdzēs viņam likvidēt lielāko daļu šādas domu karmas. Tādu situāciju ir salīdzinoši daudz. Kad tās radīsies, cilvēks tiks pārbaudīts, lai redzētu, vai viņš spēj pats uzveikt sliktās domas. Ar nelokāmu gribu apveltītam cilvēkam karma var tikt likvidēta.

Sirdij ir jābūt taisnai

Ko nozīmē netaisna sirds? Tas nozīmē, ka cilvēks nespēj visu laiku izturēties kā praktizētājs. Pilnveidojoties praktizētājs saskaras ar grūtībām, kuras izpaužas nesaskaņās starp cilvēkiem, savstarpējās intrigās un tā tālāk – tas skar tieši viņa Sjiņsjin, un tā notiek diezgan bieži. Ar kādām vēl situācijām praktizētājs saskaras? Tu pēkšņi vari justies nevesels, tādēļ ka notiek karmas dzēšanas process. Tas var izpausties dažādi. Ik pa laikam var rasties situācija, kad tu par visu šaubies. Tevi māc šaubas, vai šis Gun eksistē, vai pilnveidošanās vispār ir iespējama, vai ir iespējams sasniegt Apskaidrību, vai eksistē Buda, vai viņš ir īsts vai neīsts. Nākotnē, pārbaudot, vai tu vari noturēties uz izvēlētā pilnveidošanās ceļa, tev var radīt ilūziju pilnu situāciju, un tev šķitīs, ka nekas no tā nepastāv, ka viss ir meli. Taču tu esi nolēmis, ka noteikti būsi stingrs un nelokāms. Ar tādu sirdi vajadzīgajā brīdī tu tiešām spēsi būt nelokāms un, protams, spēsi rīkoties labi, jo tavs Sjiņsjin jau ir uzlabojies. Taču pagaidām tu vēl esi tik nenoturīgs, un, ja tūlīt pat sastaptos ar šīm nepatikšanām, tu nevarētu tās izprast un vispār nespētu pilnveidoties. Nepatikšanas var parādīties visās jomās.

Cilvēkiem ir tieši šāds pilnveidošanās process augšup. Tiklīdz daži no jums jūtas savārguši, tā tūlīt domā, ka ir saslimuši; nespēj uzlūkot sevi kā praktizētāju un šādā situācijā bieži pieņem savārgumu par slimību, jautājot: "Kādēļ ar mani notiek tik daudz nepatikšanu?" Teikšu, ka tavas likstas jau ir krietni mazinājušās, ļoti daudz ko es jau esmu noņēmis no tava ceļa. Ja es to neizdarītu, tad, sastopot tās, tu, iespējams, nomirtu, vai, iespējams, slimība piekaltu tevi pie gultas uz ilgu laiku. Taču tu sūdzies par šādām niecīgām grūtībām, tu meklē komfortu un mieru. Vai tas ir iespējams? Minēšu piemēru. Čančuņas pilsētā manas lekcijas apmeklēja cilvēks ar īpaši labu iedzimto pamatu. Viņš bija patiešām labs "materiāls apstrādei", un es izvēlējos viņu. Nolēmu nedaudz pastiprināt viņa grūtības, lai viņš ātrāk atlīdzinātu parādus un tādējādi viņam atvērtos Gun. Mans nodoms bija tieši tāds. Reiz viņam pēkšņi parādījās insultam līdzīgi simptomi. Viņš pēkšņi nokrita un juta, ka ķermenis ir kļuvis nekustīgs, rokas un kājas nejutīgas. Cilvēku aizveda uz slimnīcu. Taču drīzumā viņš jau varēja izkāpt no gultas. Padomājiet, kā tas ir iespējams, ka šāds slimnieks tik ātri pieceltos no gultas un viņa rokas un kājas tik ātri atgūtu spēju kustēties? Pēc tam viņš visā vainoja Faluņ Dafa – ka mācība novedusi viņu pie novirzēm. Vai viņš padomāja, kā pēc insulta tik ātri var atveseļoties. Ja viņš nepraktizētu Faluņ Dafa, tad varbūt, nokrītot no kājām, viņš tūlīt pat nomirtu vai arī kļūtu paralizēts uz visu dzīvi un viņu patiešām piemeklētu insults.

Lūk, cik grūti ir glābt cilvēku. Tik daudz viņa labā ir izdarīts, bet viņš to pat neapzinās un vēl tā runā. Kāds skolnieks man sūdzējās: "Skolotāj, kādēļ es visu laiku jūtos slikti, gāju uz slimnīcu saņemt injekciju – nekas nelīdzēja, zāles neiedarbojās." Viņš, man to stāstot, pat nesamulsa! Protams, ka neiedarbojās. Tā taču nav slimība, kā gan zāles var palīdzēt? Dodies uz medicīnisko apskati un pārliecinies, ka tev viss ir kārtībā, tu vienkārši nejūties labi, un viss. Un vēl atradās tāds skolnieks, kurš devās saņemt injekciju. Tika saliektas vairākas adatas, taču nevienu neizdevās iedurt. Pēdējo reizi, mēģinot iedurt adatu, zāles izšļācās uz visām pusēm. Un tikai tad viņš saprata: "Ai, es taču esmu praktizētājs, man nav vajadzīga injekcija." Viņš tomēr atcerējās, ka injekcija nav nepieciešama. Tādēļ, saskaroties ar kādām ciešanām, pievērsiet īpašu uzmanību šim jautājumam. Daži uzskata, ka es neļauju viņiem iet uz slimnīcu, un domā: "Ja jau jūs neļaujat man iet uz slimnīcu, tad došos uz apskati pie cjigun meistara." Viņš tomēr uzskata, ka ir slims, un iet pie cjigun meistariem. Taču kur gan tu atradīsi īstu cjigun meistaru? Ja nonāksi pie kāda viltus meistara, viņš tevi tūlīt pat pazudinās.

Mēs jautājam, kā tu vari atšķirt, kurš ir īsts, bet kurš ir viltus meistars? Daudzi cjigun meistari paši ir piešķīruši sev titulus. Es esmu izgājis speciālistu ekspertīzi, un man ir zinātniski pētnieciskajā iestādē veiktās ekspertīzes slēdziens. Ļoti daudzi cjigun meistari ir viltvārži, viņi paši ir pasludinājuši sevi par cjigun meistariem, blēži ir visur. Šādi viltus meistari arī spēj dziedināt. Kādēļ viņi var dziedināt? Tādēļ, ka viņi ir apsēsti ar nešķīsto garu, bez kura tie nespētu apmānīt cilvēkus! Šis nešķīstais gars arī spēj izstarot Gun un dziedināt cilvēkus. Šāds Gun arī ir enerģijas forma, ar kuras palīdzību ir ļoti viegli iedarboties uz parastu cilvēku. Es jau jums esmu teicis –, kad nešķīstais gars ārstē, kādas lietas tas izstaro uz tavu ķermeni? Galēji mikroskopiskā stāvoklī tām ir nešķīstā gara izskats. Viņš izstaro to uz tavu ķermeni, un ko gan tev tad darīt? Piesaukt garu ir vieglāk, nekā dabūt to projām. Neapspriedīsim parastos cilvēkus, kuri nevēlas mainīties, viņi grib dzīvot tikai komfortā. Tu taču esi praktizētājs. Vai tad tu nevēlies nepārtraukti attīrīt savu ķermeni? Pēc tam, kad tevī būs iemiesojies nešķīstais gars, kad gan tu varēsi pilnībā attīrīt no tā savu ķermeni? Turklāt tam arī piemīt noteikta enerģija. Kāds nodomās: "Kādēļ tad Faluņ pieļāva ko tādu? Vai tad mūs neaizsargā Skolotāja Likuma ķermeņi?" Mūsu Visumā pastāv tāds princips – ko cilvēks pats cenšas panākt, ko pats vēlas, – tajā neviens neiejaucas. Mans Likuma ķermenis centīsies apturēt tevi, dot tev mājienu, bet, ja tu visu laiku turpināsi stūrgalvīgi tiekties pēc tā visa, tas pārstās par tevi rūpēties. Vai tad kāds var piespiest cilvēku pilnveidoties? Neviens nevar likt kādam pilnveidoties, piespiest kādu pilnveidoties. Patiesa paaugstināšanās ir atkarīga no tevis paša. Ja tu to nevēlies, neviens neko nevar tev padarīt. Principus es tev jau esmu izskaidrojis un Likumu arī esmu izklāstījis. Ja tu pats nevēlies paaugstināties, ko gan vainot? Faluņ nevar atbildēt par to, ko tu pats esi izprasījis, un mans Likuma ķermenis tādos gadījumos arī neiejauksies, garantēju, ka tā būs. Daži vēl apmeklē citu cjigun meistaru lekcijas un pēc tam jūtas slikti – tā tas tiešām ir. Kādēļ mans Likuma ķermenis tevi neaizsargā? Ar kādu mērķi tu gāji uz tām lekcijām? Tu gāji klausīties. Vai tas nenozīmē, ka tu gāji kaut ko lūgt viņiem? Ja tu neielaistu to savās ausīs, vai tad viņa vārdi varētu tevī ieiet? Daži cilvēki jau ir deformējuši savu Faluņ. Teikšu tev – šis Faluņ ir dārgāks par tavu dzīvību, tā ir Augstākā dzīvā būtne, un tu nedrīksti to tā vienkārši bojāt. Mūsdienās ir bezgala daudz šādu viltus cjigun meistaru, un daži no tiem ir pat ļoti slaveni. Es reiz sacīju Ķīnas cjigun pētniecības asociācijas vadītājiem, ka senos laikos bija gadījums, kad Dadzji sēja jukas imperatora pilī. Savulaik šī lapsa plosījās pilnā sparā, bet arī viņa šajā ziņā atpaliek no mūsdienu viltus cjigun meistariem – viņi sēj ļaunumu visā valstī. Cik daudzus cilvēkus viņi ir padarījuši nelaimīgus? Ārēji viss izskatās diezgan normāli, bet cik gan daudz cilvēku nes sevī ko tādu? Viltus cjigun meistari sūta to tev, un, lūk, tas arī iemājo tavā ķermenī – plosās, cik vien jaudas. Parastiem cilvēkiem ir ļoti grūti atpazīt tos pēc izskata.

Kāds varbūt domā: "Šodien es noklausījos Li Hundži lekcijas, izrādās, cjigun ir tik dziļš un pamatīgs. Nākamreiz, kad būs citu meistaru lekcijas, es vēl iešu paklausīties." Es tev iesaku nekādā ziņā neiet, citādi viņu sliktās informācijas caur ausīm nokļūs tavā ķermenī. Izglābt cilvēku ir ļoti grūti, mainīt tavu domāšanu arī ir grūti, tāpat kā noregulēt tavu ķermeni. Viltus cjigun meistaru ir tik daudz, bet vai īstie cjigun meistari no īstenām skolām patiešām ir tīri? Daži nešķīstie dzīvnieku gari ir ļoti neganti, lai gan tie nespēj iemitināties viņu ķermenī, taču arī viņi nav spējīgi tikt ar tiem galā. Viņiem nav spēju tos izdzīt plašā mērogā, it īpaši tad, kad nešķīstie gari ir iemitinājušies skolnieku ķermeņos. Šie meistari raida uz jums Gun, kuram piejaucas visas iespējamās haotiskās lietas. Šie meistari paši ir diezgan labi, taču to nevar teikt par viņu skolniekiem. Daudzi no viņiem ir dažāda veida nešķīsto garu apsēsti.

Ja tu patiešām esi nolēmis pilnveidoties saskaņā ar Faluņ Dafa, tad tev nevajadzētu iet pie viņiem uz lekcijām. Protams, ja tu nedomā pilnveidoties saskaņā ar Faluņ Dafa, bet gribi nodarboties, ar ko pagadās, tad ej. Man gar tevi nav nekādas daļas, tādēļ ka tu neesi Faluņ Dafa sekotājs. Kad ar tevi kaut kas notiks, nevaino tajā Faluņ Dafa. Tikai tajā gadījumā, ja tu sekosi Sjiņsjin prasībām un pilnveidosies saskaņā ar Dafa, tevi varēs uzskatīt par īstu Faluņ Dafa praktizētāju. Kāds jautā: "Vai drīkst biedroties ar cilvēkiem, kuri praktizē citu skolu cjigun?" Es tev teikšu: viņi nodarbojas ar parastu cjigun, bet tu pilnveidojies saskaņā ar Faluņ Dafa. Pēc šiem kursiem tavs līmenis būs nesalīdzināmi augstāks par viņu līmeni. Šis Faluņ ir izveidots daudzu paaudžu pilnveidošanās rezultātā, un tam piemīt milzīgs spēks. Protams, ja tu gribi kontaktēties ar tādiem cilvēkiem, tad nepieņem no viņiem neko un neko viņiem nelūdz. Uzturi vienkārši draudzīgas attiecības, tad problēmu nebūs. Tomēr, ja šis cilvēks tiešām nes sevī kaut ko nešķīstu, tas ir ļoti slikti, un labāk būtu ar viņu nekontaktēties. Attiecībā uz laulātajiem pāriem es domāju, ka tā nav liela problēma, ja viens no dzīvesbiedriem nodarbojas ar cita veida cjigun. Teikšu tev, lūk, ko – tā kā tu pilnveidojies īstenā Likumā, apkārtējie saņem labumu, kad tu praktizē. Ja tava "otrā puse" nodarbojas ar ķecerīgu cjigun un nes savā ķermenī kaut ko nešķīstu, tad tavas drošības labad es attīrīšu arī viņu. Tevis dēļ attīru visu, kas atrodas citās dimensijās, kā arī tavas ģimenes vidi. Ja apkārtējā vide netiks attīrīta un būs tik daudz dažādu traucējumu, kā gan tu varēsi praktizēt?

Bet ir arī kāda situācija, kad mans Likuma ķermenis nepalīdzēs attīrīt tavu apkārtējo vidi. Reiz viens no maniem skolniekiem ieraudzīja, ka pie viņa ir atnācis mans Likuma ķermenis. Viņš ļoti nopriecājās un aicināja ienākt Skolotāju istabā. Mans Likuma ķermenis teica: "Tavā istabā ir pārāk nekārtīgi. Tur ir pārāk daudz lietu," un aizgāja. Vispārīgi runājot, kad citā dimensijā ir pārāk daudz kaitīgu būtņu, parasti mans Likuma ķermenis attīra no tām, bet šā skolnieka istaba bija pilna ar dažādām haotisku cjigun grāmatām. Skolnieks visu saprata un uzreiz aizvāca tās, dažas grāmatas sadedzināja, bet citas pārdeva. Pēc tam mans Likuma ķermenis atgriezās. Tā šis skolnieks man stāstīja.

Daži lūdz pareģot viņu likteni. Man reiz jautāja: "Skolotāj, es pilnveidojos saskaņā ar Faluņ Dafa, bet mani interesē arī "Pārmaiņu grāmata" un zīlēšana. Vai es varu vēl joprojām to izmantot?" Var teikt tā – ja tu jau nes sevī noteiktu enerģiju, tad tevis izteiktajiem vārdiem būs spēks. Ja tu pareģosi to, kas nav cilvēka liktenī, tu izdarīsi sliktu. Parastais cilvēks ir vāja būtne. Viņa informācijas ir nestabilas un mainīgas. Līdzko tu atvērsi muti un kaut ko pareģosi, tā, iespējams, var notikt nelaime. Vai arī viņam ir liela karma, kuru viņam nepieciešams dzēst, bet tu visu laiku viņam pareģo tikai labu, tā viņš nenodzēsīs savu karmu. Vai tad tā drīkst? Vai ar to tu nekaitē cilvēkam? Daži, uzskatot sevi par ļoti spējīgiem zīlēšanā, ir ļoti aizrāvušies ar šo nodarbi un nespēj izskaust šo pieķeršanos. Vai tad tā nav pieķeršanās? Pat ja tu patiešām kaut ko zini, tad tev kā praktizētājam ir jānotur savs Sjiņsjin, un tu nedrīksti izstāstīt Debesu noslēpumus parastiem cilvēkiem. Tāda ir lietu loģika. Lai kā arī tu pareģotu ar "Pārmaiņu grāmatas" palīdzību, dažas lietas jau vairs neatbilst īstenībai. Pareģojumi var būt patiesi, bet var arī nebūt patiesi, bet, lai kā arī tur būtu, parasto cilvēku sabiedrībā ir pieļaujama tāda lieta kā zīlēšana. Tā kā tu sevī nes Gun, tad, manuprāt, tev – īstam praktizētājam – ir jārīkojas saskaņā ar augstām normām. Taču mēdz būt cilvēki, kas lūdz citus pareģot viņu likteni: "Pareģo, kas mani sagaida, kāds būs manas prakses rezultāts?" Vai arī: "Kādas nelaimes ir manā ceļā?" Lūk, kas viņus interesē. Kā tu pilnveidosies, ja tev pareģos to nelaimi? Praktizētāja liktenis jau ir mainījies. Informācijas, ko satur viņa plaukstas, seja, viņa dzimšanas datu horoskops, kā arī visas informācijas viņa ķermenī, vairs nav tādas kā agrāk, tās jau ir mainījušās. Tu lūdz zīlniekam pareģot, tātad tu viņam tici, pretējā gadījumā – kādēļ tu viņam to prasīji? Viņa pareģojumi ir virspusēji. Viņš pareģoja to, ko tu nesi sevī agrāk un kas pēc būtības jau ir mainījies. Tad padomājiet, ja jau tu lūdzi viņu zīlēt, tātad tu klausīji viņu, ticēji viņam. Tādā gadījumā tavu sirdi varbūt pārņēma nemiers? Un, ja tas tā ir, tad tu domā par to, un vai tā nav pieķeršanās? Kā tev pārvarēt šo pieķeršanos? Vai tad tas nav tā, ka cilvēks pats sev vēl rada grūtības? Vai tev nenāksies paciest vēl papildu grūtības, lai atbrīvotos no tās? Jebkuras grūtības tev ir pārbaudījums – vai nu tu pilnveidosies tālāk, vai kritīsi atpakaļ. Ceļš jau tāpat ir ļoti grūts, bet tu vēl pats to sarežģī. Kā tev pārvarēt šo pieķeršanos? Pilnīgi iespējams, ka šā iemesla dēļ tu sastapsies ar likstām un nepatikšanām. Tavu dzīves ceļu, kas ir ticis mainīts, nav atļauts redzēt nevienam. Kā tu pilnveidosies tālāk, ja kāds ieraudzīs tavu likteni un pateiks, kur tevi sagaida nepatikšanas? Tādēļ tavu likteni vispār nav atļauts skatīties. Nevienam no citām skolām neļauj skatīties, arī vienas skolas sekotājiem neļauj skatīties otra liktenī, jo neviens nevar pateikt pareizi. Tavs liktenis jau ir ticis mainīts, lai tu varētu pilnveidoties.

Man jautā: "Vai drīkst lasīt citas reliģiskās grāmatas un cjigun grāmatas?"Mēs sakām, ka reliģiska satura grāmatas, it īpaši tās, kas pieder budismam, māca cilvēkiem, kā pilnveidot Sjiņsjin. Mēs arī piederam Budas sistēmai. Principā problēmu nebūs. Taču jāņem vērā viena lieta – tulkojot daudzās sūtrās ir pieļautas kļūdas. Tām seko uz dažādu līmeņu izpratni balstīti neskaitāmi komentāri, kas patvaļīgi skaidro sūtras, tas viss grauj tekstos ietverto Likumu. Šo patvaļīgo skaidrojumu autori ir pārāk tālu no Budas līmeņa un vispār nesaprot sūtru patieso jēgu, tādēļ ir novērojama atšķirība teksta izpratnē. Pilnībā saprast sūtras ir ļoti grūta lieta, un tavos spēkos nav noskaidrot īstenību pašam. Taču tu saki: "Mūs interesē sūtras." Iedziļinoties tajās, tu faktiski jau pilnveidojies pēc šīs skolas, tā kā tajās jau ir apvienoti šīs skolas Gun un Likums. Ja esi pilnībā tajās iegrimis, tad patiesībā tu jau pilnveidojies šajā skolā. Šāda problēma pastāv. Ja tu sāc pilnveidoties saskaņā ar tām, tad, iespējams, ej šīs skolas ceļu, nevis mūsu skolas ceļu. Pilnveidošanās aprindās vienmēr ir pastāvējis princips "pilnīga uzticība tikai vienai skolai". Lasi tikai tās skolas sūtras, kurā tu patiešām pilnveidojies.

Ja vēlies pilnveidoties, tad nelasi cjigun grāmatas, it īpaši tās grāmatas, kas tikušas izdotas mūsdienās. Kas attiecas uz "Huandi Neidzjin", "Sjinmin Guidži", "Daodzan" un citām tamlīdzīgām grāmatām, tad tās arī nevajag lasīt. Lai gan šīs grāmatas nav kaitīgas, tās nes sevī dažāda līmeņa informāciju. Pašas par sevi tās jau ir pilnveidošanās metodes, tādēļ, lasot šīs grāmatas, tu faktiski uztver traucējumus. Tev varbūt liksies, ka kaut kādi vārdi ir pareizi, un tad tie ieies tevī. Kaut arī tās nav sliktas lietas, bet, ja tavam Gun pievienos kaut ko svešu, kā tu pilnveidosies tālāk? Vai tas neradīs problēmu? Teiksim, ja televizoram pievienotu kādu lieku detaļu, kas tur sanāktu? Televizors uzreiz sabojātos – tieši šāds ir princips. Turklāt mūsdienās ir ļoti daudz viltus cjigun grāmatu, kuras satur dažādu informāciju. Viens no mūsu skolniekiem šķirstīja cjigun grāmatu, un pēkšņi no grāmatas izlēca liela čūska. Protams, es negrasos iedziļināties detaļās. Viss, par ko es tikko runāju, norāda uz to, ka praktizētāju nepareizā attieksme pret sevi ir radījusi dažas grūtības. Tādējādi grūtības ir piesauktas, jo sirds nav tīra. Saku jums to jūsu pašu labā, lai jūs zinātu, kā rīkoties un kā to visu atpazīt. Tas palīdzēs jums nākotnē izvairīties no šīm nepatikšanām. Neuztveriet manis teikto par tukšiem vārdiem, noteikti pievērsiet uzmanību tam, ka tieši šajā jautājumā var paklupt. Pilnveidošanās ir ārkārtīgi grūta un ļoti nopietna lieta. Mazākās neuzmanības dēļ tu vari nokrist un vienā mirklī visu pazaudēt, tādēļ tavai sirdij noteikti ir jābūt taisnai.

Kaujas mākslu cjigun

Līdzās prakses metodēm, kuras vērstas uz iekšējo pilnveidošanos, eksistē vēl "kaujas mākslu cjigun". Pirms sākšu par to runāt, vēlos pievērst uzmanību kādam jautājumam. Šobrīd pilnveidošanās aprindās runā par daudziem cjigun.

Ir parādījies tēlotājmākslas cjigun, mūzikas cjigun, kaligrāfijas cjigun, dejas cjigun – viss kaut kas, un tas viss būtu cjigun? Diezgan savādi. Varu pateikt, ka tas tikai kaitē cjigun. Un ne tikai kaitē, bet arī apkauno to. Kāds ir šo cilvēku teorētiskais pamatojums? Viņi teic, ka tad, kad cilvēks glezno, dzied, dejo, raksta, viņš ieslīgst neskaidras apziņas stāvoklī, tā sauktajā "cjigun stāvoklī". Vai tad tas ir cjigun? Šo jautājumu nedrīkst tā saprast. Saki man: "Vai tad tas neapkauno cjigun?" Cjigun – tā ir visaptveroša, dziļa zinātne, kas vērsta uz cilvēka ķermeņa pilnveidošanu. Ak tad neskaidrs stāvoklis arī ir cjigun? Tad kā nosaukt to, ka cilvēks neskaidrā apziņas stāvoklī iet uz tualeti? Vai tad tas neapkauno cjigun? Manuprāt, tieši tā tas arī ir. Aizpagājušajā gadā Austrumu veselības izstādē bija kaut kāds kaligrāfijas cjigun. Kas tad ir kaligrāfijas cjigun? Es nolēmu apskatīties. Cilvēks ar otu vilka hieroglifus, pēc tam ar roku raidīja cji uz katru hieroglifu. Cji viņam bija melnā krāsā, galva pilna ar domām par naudu un slavu, saki, vai viņam var būt Gun? Viņa cji nevar būt laba. Savu kaligrāfiju viņš bija piekāris pie sienas un noteicis tai ļoti augstu cenu. To pirka vieni vienīgi ārzemnieki. Tos, kuri nopirks viņa darbus, manuprāt, sagaida nepatikšanas. Vai tad melnā cji var būt laba? Pat paša kaligrāfa seja bija melna. Viņš alkst naudas, visu laiku domā par naudu. No kurienes tad šeit var rasties Gun? Šī cilvēka vizītkartē bija uzskaitīta virkne visdažādāko titulu, tādi kā "starptautiskās kaligrāfijas cjigun meistars" un tamlīdzīgi. Vai tad kas tāds var tikt uzskatīts par cjigun?

Padomājiet, pēc mūsu kursiem 80 līdz 90% no tiem, kuri tos pabeigs, ne tikai kļūs veseli, bet arī iegūs Gun, īstu Gun. Tas, kas jau ir tavā ķermenī, ir uzskatāms par diezgan neparastu. Praktizējot patstāvīgi, tu šīs lietas nespētu izstrādāt pat visas savas dzīves laikā. Jauni cilvēki, šajā mirklī uzsākot nodarbības, līdz pat sava mūža beigām nespētu izstrādāt to, ko esmu tevī ievietojis, pat tad, ja viņiem izdotos atrast īstenu skolotāju, kurš viņus apmācītu. Es uzreiz ievietoju tevī Faluņ un ļoti daudzus mehānismus, kurus izstrādājušas neskaitāmas cilvēku paaudzes. Tādēļ es jums saku – nedrīkst tos vieglprātīgi pazaudēt tādēļ, ka tie tika viegli iegūti. Tādas lietas ir nenovērtējamas, tās nevar novērtēt ne ar kādu naudu. Pabeidzot šos kursus, tu būsi ieguvis īstu Gun, augstas enerģijas matēriju. Mājās uzrakstīsi dažus hieroglifus, un tie nesīs Gun, neatkarīgi no tā, cik labi tie būs uzrakstīti! Vai tādēļ pēc šiem kursiem katrs varēs piešķirt sev "meistara" titulu, un vai tādā gadījumā jūs visus varēs uzskatīt par kaligrāfijas cjigun meistariem? Es saku, ka nevajag to tā saprast, jo cilvēkam, kuram patiešām piemīt Gun un, tātad, arī enerģija, nav vajadzības speciāli izstarot Gun – visur, kur viņš pieskaras, tiek atstāta enerģija, viss mirdz, viss laistās.

Kādā žurnālā es lasīju par kaligrāfijas cjigun kursu organizēšanu. Es to pāršķirstīju, lai iepazītos ar viņu apmācības metodēm. Tur bija rakstīts tā: vispirms ir nepieciešams noregulēt elpošanu, pēc tam apsēsties meditācijas pozā un iegremdēt apziņu daņ laukā. Nosēžot šādā pozā no 15 minūtēm līdz pusstundai, var domās pārvietot cji no daņ lauka uz roku, iemērkt otu tušā un domās pārvietot cji uz otas galiņu. Kad doma aizies līdz otas galiņam, var sākt rakstīt hieroglifus. Vai tad tā nav krāpšana? Vai tiešām cjigun nozīmē tikai cji pārvietošanu no vienas vietas uz otru? Sanāk tā, ja mēs pie pusdienu galda apsēdīsimies meditācijas pozā, paņemsim rokās irbulīšus, pārvietosim cji uz irbulīšiem un sāksim ēst, tad iznāks ēšanas cjigun? Jo ēdām taču vienu vienīgu enerģiju. Tā ir pārāk vieglprātīga attieksme pret cjigun. Tas apkauno cjigun. Tādēļ nedrīkst tā saprast šo jautājumu.

Tomēr kaujas mākslu cjigun var uzskatīt par patstāvīgu cjigun veidu. Kādēļ tā? Tādēļ, ka tas tiek nodots no paaudzes uz paaudzi jau tūkstošiem gadu. Kaujas mākslu cjigun ir sava teorētiskās pilnveidošanās sistēma un vesela prakses metožu sistēma, tādēļ to var uzskatīt par saskaņotu lietu kompleksu. Un tomēr kaujas mākslu cjigun atrodas viszemākajā līmenī starp prakses metodēm, kuras vērstas uz iekšējo pilnveidošanos. Cietā cjigun metode izstrādā blīvas enerģijas masu, kas paredzēta vienīgi tuvcīņai. Minēšu piemēru. Kāds skolnieks no Pekinas pēc Faluņ Dafa kursu pabeigšanas nedrīkstēja ar rokām pieskarties priekšmetiem. Viņš devās uz veikalu pēc bērnu ratiņiem, un, kad gribēja pārbaudīt ratiņu izturību, tie uzreiz izjuka. Viņš bija ļoti izbrīnīts. Atgriezies mājās, viņš vēlējās apsēsties un nedaudz uzspieda ar roku uz krēsla – krēsls arī izjuka. Skolnieks man jautāja, kas par lietu? Es viņam neizskaidroju, jo nevēlējos izraisīt viņa sirdī pieķeršanos, tikai pateicu, ka tas ir dabisks stāvoklis. Ļauj visam iet savu gaitu un nepievērs uzmanību. Tās visas ir labas parādības. Ja cilvēks iemācās pielietot šo Gun, tad ar pirkstiem var saberzt akmeni pulverī. Vai tas nav cietais cjigun? Tomēr viņš nebija mācījies cieto cjigun. Prakses metodēs, kas vērstas uz iekšējo pilnveidošanos, parasti var izstrādāt šādas pārdabiskās spējas. Tomēr bieži vien tās netiek ļauts pielietot, jo cilvēkiem vēl nav tik augsts Sjiņsjin līmenis. Turklāt, kad cilvēks pilnveidojas zemos līmeņos un viņam vēl nav paaugstinājies Sjiņsjin, viņam vispār nedod šādas pārdabiskās spējas, kuras izpaužas zemos līmeņos. Laika gaitā, kad cilvēks pacelsies uz augstākajiem līmeņiem, pēc šādām spējām vairs nebūs nekādas vajadzības.

Kā tieši notiek kaujas mākslu cjigun praktizēšana? Kaujas mākslu cjigun pievērš īpašu uzmanību cji pārvietošanai. Sākumā pārvietot cji nav nemaz tik vienkārši. Cji, protams, nevirzās turp, kur to sūta. Ko tādā gadījumā darīt? Skolnieki sāk rūdīt rokas, rūdīt tādas vietas kā sānus un kāju pēdas, kājas, rokas, plecus un galvu. Kā notiek šī rūdīšana? Vieni ar roku vai plaukstu sit pa koku, citi – pa akmeni: "bum-bum". Iedomājieties, cik tas ir sāpīgi, kad sitiena brīdī kauli atsitas pret cietu priekšmetu! Iesitīsi nedaudz stiprāk, un sāks asiņot, bet cji vēl joprojām nepārvietojas. Ko gan darīt? Tad cilvēks sāk apļot roku tā, ka roka pieplūst ar asinīm, no kā pietūkst pleci un rokas. Sitiena brīdī rokai saskaroties ar akmeni, pietūkumam ir polstera loma. Šajā gadījumā kauli nesaskaras ar cietu priekšmetu, tādēļ vairs nav tik sāpīgi. Tāda ir prakse, kura notiek skolotāja vadībā, un ar laiku skolnieks iemācīsies pārvietot cji. Taču ar vienkāršu cji pārvietošanu vēl nepietiek, cīņas laikā pretinieks uz tevi negaidīs. Protams, ja cilvēks spēj pārvietot cji, tātad viņš jau ir spējīgs pretoties sitienam un pat nesajūt sāpes, kad viņam iesit ar nūju, jo pietūkums no pārvietotās cji veido aizsargpolsteri. Tomēr cji ir pati primitīvākā lieta sākuma stadijā. Nepārtraukti vingrinoties, cji pakāpeniski pārvēršas par augstas enerģijas matēriju. Augstas enerģijas matērija veido ļoti blīvas enerģijas masu, kurai piemīt prāta spējas. Tas arī ir viens no pārdabisko spēju veidiem. Šī spēja tiek izmantota tieši uzbrukumam un aizsardzībai. Veltīgi būtu izmantot to dziedināšanai. Augstas enerģijas matērija atrodas citā dimensijā, kur laiks rit ātrāk nekā pie mums, tā nepārvietojas mūsu dimensijā. Kad tu gatavojies izdarīt sitienu, tev vairs nav nepieciešams virzīt cji, nav nepieciešams sakoncentrēt domas, tavs Gun jau atrodas vajadzīgajā vietā. Kad tu tiec pakļauts sitieniem un ir nepieciešams aizstāvēties, Gun jau atrodas vajadzīgajā vietā. Lai arī cik zibenīgi būtu tavi sitieni, Gun vienmēr ir ātrāks par tevi, jo laika jēdziens abās dimensijās ir atšķirīgs. Praktizējot kaujas mākslu cjigun, ir iespējams attīstīt tādas spējas kā "dzelzs smilšu delnu", "cinobras delnu", "Vadžras kājas", "Arhata pēdu" – tās ir parasto cilvēku spējas. Parastie cilvēki vingrinoties var sasniegt šādu līmeni.

Pati lielākā atšķirība starp kaujas mākslu cjigun un tām prakses metodēm, kurās nodarbojas ar iekšējo pilnveidošanos, ir tā, ka kaujas mākslu cjigun notiek kustībā, tādēļ cji pārvietojas zem ādas. Tā iemesla dēļ, ka treniņš notiek kustībā, praktizētājs nespēj ieiet miera stāvoklī, cji kustas zem ādas, muskuļos un neieplūst daņ laukā, tādēļ nav iespējams ne pilnveidot dzīvi, ne arī augsta līmeņa spējas. Mūsu prakses metodes, kas virzītas uz iekšējo pilnveidošanos, paredz, ka nodarbībām jānotiek miera stāvoklī. Parastajās prakses metodēs cji ieplūst daņ laukā, vēdera lejasdaļā. Šajās metodēs pievērš uzmanību tam, lai pilnveidošanās noritētu miera stāvoklī, pievērš uzmanību Beņti pārveidošanai, kas ļauj pilnveidot dzīvi un sasniegt augstākus līmeņus.

Iespējams, jūs esat dzirdējuši, ka eksistē tādas cīņas māku spējas kā "zelta zvana vairogs", "dzelzs krekls", "caururbt papeli no simt soļu attāluma" – tās aprakstītas arī literāros darbos. Ir vēl "bezsvara" Gun. Cilvēks, kuram piemīt šāda spēja, var lidot uz jebkuru pusi. Ir cilvēki, kas spēj nokļūt pat citās dimensijās. Vai šādas cīņas māku spējas eksistē? Jā, eksistē. Un tā ir patiesība. Tomēr jūs tās neatradīsiet parastu cilvēku vidū. Tie, kas patiešām ir pilnveidojuši šādas īpašas cīņas māku spējas, tās publiski neizrādīs, jo tās ir iegūtas ne tikai kaujas mākslu treniņu rezultātā. Šāds cilvēks pilnībā pārsniedz parasto cilvēku līmeni, un viņam ir jāpraktizē saskaņā ar iekšējās pilnveidošanās metodi. Viņam ir jāpaaugstina savs Sjiņsjin un jāsaglabā vienaldzīga attieksme pret dažādiem materiālajiem labumiem. Lai gan šie cilvēki pilnveidošanās rezultātā var attīstīt šādas cīņas māku spējas, tomēr viņiem vairs neļauj tās patvaļīgi lietot parastu cilvēku vidū. Viņiem ir atļauts tās izmantot tikai tad, kad klāt nav neviena cita, kas varētu to ieraudzīt. Lasot literārus darbus, tajos var sastapt epizodes, kurās cilvēks, lai iegūtu zobena lietošanas mākslas noslēpumus, sagrābtu bagātības vai sievietes dēļ, pielieto šīs īpašās spējas, kā pēc burvju mājiena te parādoties, te pazūdot. Padomājiet par to – vai tie, kam patiešām piemīt šādas cīņas māku spējas, tās nav ieguvuši iekšējās pilnveidošanās ceļā? Viņi ir ieguvuši tās, pilnveidojot savu Sjiņsjin. Tādas lietas kā slava, manta un dažādas pieķeršanās viņiem jau sen neko nenozīmē. Vai viņi nogalinātu cilvēkus? Vai viņus uztrauktu bagātība? Tas nepavisam nav iespējams. Tas ir tikai literārs pārspīlējums. Ļaudis tagad alkst pēc asām izjūtām un tiecas pēc visa, kas varētu remdēt viņu neveselīgās alkas. Orientējoties uz šo lasītāju psiholoģiju, grāmatu autori cenšas apmierināt viņu vēlmes, pielāgojas viņu noskaņojumam un izdabā gaumei. Jo grāmatās vairāk aizraujošu ainu, jo vairāk tas piesaista lasītāju. Taču tas viss ir tikai māksliniecisks pārspīlējums. Cilvēki, kam patiešām piemīt šādas cīņas māku spējas, tā nerīkosies un it īpaši neizrādīs tās publiski.

Vēlme izrādīties

Mēs pilnveidojamies parasto ļaužu vidū, tādēļ daudzi mūsu skolnieki nevar izskaust savas pieķeršanās, kuras jau kļuvušas tik dabiskas, ka viņi paši tās nepamana. Vēlme izrādīties izpaužas it visā, pat tādos gadījumos, kad jūs esat izdarījuši labu darbu. Daži slavas un neliela pašlabuma dēļ izrādās un lielās – skat, kāds es esmu spējīgs, cik es esmu spēcīgs. Tāda situācija ir arī pie mums. Ja kāds praktizē mazliet labāk vai kādam mazliet labāk redz Debesu acs, vai arī ir mazliet skaistākas kustības vingrojot, – viņš arī sāk sevi izrādīt.

Lūk, kāds cilvēks paziņo, ka dzirdējis Skolotāju Li kaut ko sakām, un visi, protams, acumirklī apstāj viņu, lai paklausītos. Viņš atstāsta pa ausu galam dzirdēto, izpušķodams to ar savu paša izpratni. Ar kādu mērķi tas tiek darīts? Vienkārši – lai izrādītu sevi. Vēl mēdz būt tādi, kas izplata oficiāli neapstiprinātas ziņas, viņš – viņam, viņa – viņai. Viņi stāsta ar aizrautību, lai visi zinātu, cik labi viņi ir informēti. Mums ir tik daudz skolnieku, bet neviens nesaprot tik labi kā viņš, un neviens nezina vairāk kā viņš. Cilvēks jau ir pieradis un, iespējams, to pat neapzinās. Taču viņa neapzinātajā apziņā mājo vēlme izrādīties, kādēļ gan vēl viņš izplata šīs baumas? Viens otrs runā, ka Skolotājs pēc kāda laika atgriezīsies kalnos. Es taču neesmu nācis no kalniem, kādos kalnos es atgriezīšos? Daži runā, ka kādu dienu Skolotājs kādam esot kaut ko stāstījis, sniedzis individuālu apmācību. Kādu labumu dos šis cilvēks, izplatot šādas baumas? Nekādu. Tomēr mēs ieraudzījām, ka tā ir viņa pieķeršanās – vēlēšanās sevi izrādīt.

Kāds lūdz manu autogrāfu. Kādam nolūkam? Var jau būt, ka tāds ir parasto ļaužu paradums – atstāt kaut ko piemiņai. Ja tu nenodarbojies ar pilnveidošanos, tad kam tev vajadzīgs mans paraksts? Katra zīme manā grāmatā – tas ir mans tēls, tas ir Faluņ, katra frāze ir mana. Kādēļ tev vajadzīgs mans paraksts? Viens otrs domā – ja iegūšu autogrāfu, tad Skolotāja informācija mani aizsargās. Viņi vēl joprojām tic informācijām. Mēs nedodam nekādas informācijas. Šī grāmata ir nenovērtējama. Ko vēl tu vēlies? Šādi izpaužas vien tavas pieķeršanās. Ir vēl arī tādi, kas atdarina man apkārt esošo skolnieku uzvedību, neatkarīgi no tā, vai tas ir labi, vai slikti. Patiesībā nav svarīgi, kā kurš izturas – Likums ir tikai viens. Tev jārīkojas saskaņā ar šo Dafa – tie ir īstie kritēriji. Neviens no skolniekiem, kuri strādā kopā ar mani, nav saņēmis vairāk nekā citi. Jūs visi esat vienādi. Viņi ir vien asociācijas darbinieki, tādēļ nerosini sevī šīs aizdomas. Kad tev rodas šādas aizdomas, tu neapzināti kaitē Dafa. Tu izplati baumas, kuras var novest pie domstarpībām un izraisīt pieķeršanos arī citos skolniekos, kuri vēlas būt tuvāk Skolotājam, kuri vēlas vairāk kaut ko dzirdēt un tamlīdzīgi. Vai tad tā nav?

Pie kā vēl var novest vēlēšanās izrādīties? Es jau divus gadus mācu Gun. Drīzumā dažiem no mūsu Faluņ Dafa skolniekiem, kas uzsākuši praktizēt agrāk, iespējams, atvērsies Gun. Citi nonāks pakāpeniskas Apskaidrības stāvoklī – viņi pēkšņi nonāks pakāpeniskajā Apskaidrībā. Kādēļ tev agrāk neparādījās tādas pārdabiskas spējas? Nedrīkst tevi uzreiz pacelt līdz tik augstam līmenim, kad tu vēl neesi izskaudis daudzas parasto cilvēku pieķeršanās. Bez šaubām, tavs Sjiņsjin jau ir daudz augstāks, tomēr daudzas pieķeršanās vēl nav novērstas, tādēļ mēs neļaujam tavām pārdabiskām spējām izpausties. Kad iziesi šo posmu un būsi stabilā stāvoklī, es tevi uzreiz pacelšu līdz pakāpeniskas Apskaidrības stāvoklim. Pakāpeniskās Apskaidrības stāvoklī Debesu acs atvērsies ļoti augstā līmenī, turklāt tev radīsies daudzas pārdabiskas spējas. Patiesībā teikšu tev – kad tu sāksi īsteni pilnveidoties, tev radīsies daudzas pārdabiskas spējas un tu jau pacelsies uz tik augstu līmeni, kurš noteiks šīs spējas. Tuvākā laikā daudzi no jums var nonākt šādā stāvoklī. Starp mums vēl ir tādi cilvēki, kas nevarēs sasniegt augstu pilnveidošanās līmeni, jo viņu iedzimtais pamats un pacietības spēja kopumā ir ierobežoti. Šie cilvēki ļoti zemā līmenī sasniegs Gun atvēršanos un Apskaidrību jeb pilnīgu Apskaidrību. Šādi cilvēki būs.

Es jums par to stāstu, lai tad, kad šādi ļaudis parādīsies, jūs viņus nekādā gadījumā nenoturētu par kādiem neparastiem Apskaidrotajiem. Tā ir ļoti nopietna problēma sevis pilnveidošanā. Cilvēks rīkojas pareizi tikai tad, kad rīkojas saskaņā ar Dafa. Ieraugot citu pārdabiskās spējas, brīnumspējas vai vēl kaut ko, neseko viņam un neklausies viņā. Tu viņam vari kaitēt ar to, ka izraisīsi viņā prieku, tādēļ viņš visu pazaudēs, viņam viss noslēgsies, un rezultātā viņš kritīs lejā. Neraugoties uz to, ka cilvēkam ir atvēries Gun, arī viņš var nokrist. Ja cilvēks nespēj valdīt pār sevi, tad arī pēc Apskaidrības sasniegšanas viņš var nokrist. Arī Buda krīt no sava līmeņa, ja nespēj noturēties, ko tad tur runāt par tevi – cilvēku, kurš pilnveidojas parasto ļaužu sabiedrībā! Tādēļ, lai arī cik pārdabisko spēju tev attīstītos, lai arī cik varenas tās būtu, lai cik spēcīgi izpaustos tavas brīnumspējas, tev jāprot valdīt pār sevi. Pēdējās dienās daži no šeit sēdošajiem te pēkšņi izgaist, te pēkšņi uzrodas – lūk tā, un var atklāties pat vēl spēcīgākas brīnumspējas. Ko tu darīsi tādā gadījumā? Kad nākotnē tas notiks ar tevi vai ar kādu citu, tev – manam skolniekam un sekotājam – nav viņa priekšā jāklanās un jālūdz iemācīt šādas lietas. Pat tava mazākā svārstīšanās var novest tevi nelaimē, un tu nokritīsi lejā. Taču tu varbūt atrodies daudz augstākā līmenī par viņu, tikai tev vēl nav atklājušās brīnumspējas. Taču tu esi nokritis tieši šajā jautājumā. Tādēļ mums visiem ir jāpievērš tam nopietna uzmanība. Esmu šim jautājumam piešķīris svarīgu nozīmi, jo kaut kas tāds var notikt tuvākajā laikā. Ja tas notiks un tu nespēsi valdīt pār sevi, tad nebūs labi.

Praktizētājs, kuram ir attīstījies Gun, kurš sasniedzis Gun atvēršanos vai kurš tiešām ir sasniedzis Apskaidrību, nedrīkst uzskatīt sevi par īpašu. Viņš spēj ieraudzīt tikai to, kas atrodas viņa līmenī. Tā kā viņš pilnveidojoties ir nonācis līdz šādam līmenim, citiem vārdiem sakot, viņa izpratne ir sasniegusi šādu līmeni, viņa Sjiņsjin ir paaugstinājies līdz šādam līmenim, tad arī viņa gudrība ir sasniegusi šādu līmeni. Tādēļ var gadīties, ka viņš netic augstāku līmeņu lietām. Viņa neticība ir izraisījusi to, ka redzēto viņš uzskata par absolūtu, un ar to arī aprobežojas. Patiesībā viņš vēl ir tālu no īstenības, jo šā cilvēka līmenis ir tikai tāds.

Daļai cilvēku Gun atvērsies dotajā līmenī. Viņiem vairs neizdosies pilnveidoties augstāk, un viņi sasniegs Gun atvēršanos un Apskaidrību tikai šajā līmenī. No šā brīža daži no jums pilnveidojoties sasniegs Apskaidrību laicīgo taciņu līmenī, citi sasniegs Apskaidrību dažādos līmeņos, bet vēl citi – sasniedzot Īsteno Sasniegumu. Visaugstākā Apskaidrība tiek sasniegta, iegūstot Īsteno Sasniegumu, kad var ieraudzīt un kad patiešām atklājas ainas dažādos līmeņos. Tie, kuriem ir atvēries Gun un kuri ir sasnieguši Apskaidrību laicīgo taciņu pašos zemākajos līmeņos, arī var ieraudzīt dažas dimensijas un dažas Apskaidrotās būtnes un spēs ar tām sazināties. Tomēr nevajag kļūt pašapmierinātam, jo tie, kuriem Gun ir atvēries laicīgo taciņu zemajos līmeņos, nesasniegs Īsteno Sasniegumu. Noteikti tā būs. Ko tad darīt? Viņiem nāksies palikt šajā līmenī. Turpināt pilnveidošanos uz daudz augstākiem līmeņiem ir viņa nākotnes jautājums. Kas būs, ja viņam neatvērs Gun šajā līmenī? Lai arī kā viņš praktizētu, viņam vairs nav kur pilnveidoties, tādēļ nākas tam atvērt Gun. Viņš jau būs nonācis līdz savas pilnveidošanās beigām, un šādu cilvēku būs daudz. Taču jebkurā gadījumā tev ir jānotur savs Sjiņsjin. Vienīgi tad patiešām ir pareizi, kad rīkojies tikai saskaņā ar Dafa. Savas pārdabiskās spējas un Gun atvēršanos tu esi ieguvis, vien pateicoties tam, ka pilnveidojies saskaņā ar Dafa. Ja tu savas brīnumspējas vērtēsi augstāk par Dafa vai, sasniedzot Apskaidrību, pieņemsi tādu vai citādu savu izpratni par absolūtu patiesību, nostatot sevi augstāk par Dafa, tad, manuprāt, tu jau sāc krist lejā. Tas ir ļoti bīstami, un, jo tālāk, jo būs sliktāk. Tad tevi patiešām piemeklēs nepatikšanas. Tava pilnveidošanās būs veltīga. Ja tu nespēsi rīkoties pareizi, tad kritīsi lejā un tava pilnveidošanās būs bijusi veltīga.

Vēl jums teikšu, ka šajā grāmatā ir apkopots Likums, ko esmu mācījis vairāku lekciju kursu laikā. To visu esmu teicis es. Katrs vārds ir mans. Viss ticis pārrakstīts no magnetofona ierakstiem. Tie ir mani sekotāji, mani skolnieki, kas manu uzstāšanos vārdu pa vārdam pārrakstīja no magnetofona ierakstiem, un pēc tam es tos vairākkārt pārbaudīju. Tas viss ir mans Likums, es izklāstu tieši šo Likumu.